Pusdiena

Pusdiena 30.10.2018

Pusdiena

Pusdiena 31.10.2018

Merkeles aiziešana no politikas rada saspringumu arī ES

Merkeles aiziešana no politikas rada saspringumu arī ES

„Stabilitāte” ir vārds, ko visvairāk piesauc Eiropas mediji, runājot par Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu par aiziešanu no politikas un to, kā tas ietekmēs ne tikai Vāciju, bet visu Eiropas Savienību (ES). Merkele ne bez pamatojam tiek uzskatīta par faktisko ES līderi, kas gadiem pratusi saliedēt dalībvalstis un noturēt stingru Eiropas vienotības kursu, tāpēc viņas aiziešana rada jautājumus par ES nākotni.

ĪSUMĀ:

  • Merkele sola decembrī atkāpties no partijas vadības un nekandidēt uz kancleres amatu.
  • Mediji pieļauj: Merkele būs spiesta atkāpties ātrāk.
  • ES viņas paziņojums rada saspringumu un jautājumus par Eiropas politikas nākotni.
  • Merkele un viņas Eiropas vienotības politika ir bijuši ES virzītājspēks un kodols.
  • Merkele savas nākotnes nodomus pēc aiziešanas no politikas pagaidām neatklāj.
  • Līderi Eiropā pauduši atbalstu Vācijas kancleres Angelas Merkeles lēmumam.
  • Baltais nams un Kremlis Merkeles aiziešanu nekomentē, jo tas ir iekšpolitisks jautājums.

Angela Merkele pirmdien paziņoja, ka decembrī atkāpsies no Kristīgi demokrātiskās savienības vadītājas amata un pēc termiņa beigām vairs nekandidēs arī uz kanclera amatu un aizies no politikas pavisam.

Taču medijos virmo ziņas, ka kancleri varētu piespiest no amata atkāpties jau agrāk.

„Ir laiks pāršķirt jaunu lappusi,” sacīja Angela Merkele savā par atvadu runu nosauktajā paziņojumā kristīgo demokrātu sapulcē, paziņojot par to, ka decembrī aiziet no partijas vadītājas amata un pēc termiņa beigām 2021. gadā vairs nekandidēs arī uz Vācijas kancleres vietu.

“Es nepiedzimu kā kanclere un nekad to neesmu piemirsusi,” viņa sacīja, un vairāki Eiropas mediji Merkeles teiktajā ir saklausījuši atvieglojumu.

Taču, ja pati kanclere no saviem pleciem varēs nocelt daudzu gadu partijas un valdības vadītājas nastu, tad ne tikai daļā Vācijas, bet arī Eiropas Savienībā viņas paziņojums ir radījis saspringumu un arī mediji atzīst, ka Eiropas politika šodien bez Merkeles nav iedomājama, un vaicā - kas notiks tālāk.

Vācijas kanclere un viņas Eiropas vienotības politika visus šos gadus ir bijuši bloka galvenais virzītājspēks un kodols. Viņas neatlaidība ir bijusi izšķiroša, īpaši ejot cauri ļoti grūtiem laikiem - finanšu krīzei, kuras laikā Merkeli ienīda Grieķijā un citās valstīs, kas bija spiestas pakļauties taupībai, bet kas tagad ir nesis augļus.  

Merkele ir pratusi noturēt stingru Eiropas ārpolitiku, neatkāpjoties prasībās saglabāt sankcijas pret Krieviju pēc tās agresijas Ukrainā, kuras vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Itālija, sāk apšaubīt. Kā arī ir stājusies pretī ASV līderim Donaldam Trampam, kura populistiskā pasauli un arī Eiropu šķeļošā politika viņai nav pieņemama.

Šobrīd stabils Eiropas Savienības kurss ir būtisks arī „Brexit” laikā, kad bloka vienotībā skabarga ir ierauta. Taču, ļoti iespējams, ka Merkele kā Vācijas kanclere un Eiropas Savienības faktiskā līdere britu izstāšanos var arī nesagaidīt.

Jau tagad uzvirmojušas spekulācijas, ka Merkele no amata varētu aiziet jau līdz gada beigām, jo šādu spiedienu izdara viņas pašas partija pēc neveiksmju sērijas federālo parlamentu vēlēšanās un būtiska atbalsta krituma visā valstī.

Eksperti norāda, ka arī Vācija šobrīd piedzīvo to politisko vilni, kas pēc Trampa nākšanas pie varas veļas pāri arī visai Eiropai – proti, par spīti Vācijas ekonomikas izaugsmei, zemajam bezdarbam, labajam sociālajam nodrošinājumam vēlētāji dod priekšroku populistiskajiem un eiroskeptiskiem spēkiem, kuri savu popularitāti sāka audzēt pēc Merkeles lēmuma atvērt durvis miljonam bēgļu un imigrantu.

Merkele savas nākotnes nodomus pēc aiziešanas no politikas pagaidām neatklāj. Viņa ir noraidījusi iespēju, ka varētu ieņemt kādu Eiropas Savienības līmeņa amatu un to arī apšauba analītiķi, sakot, ka tādā gadījumā Merkelei būtu jālūdz savas zemes valdības atbalsts un viņa diez vai to darītu.

Pēc paziņojumu par aiziešanu no politikas uz jautājumu par nākotnes plāniem Merkele atbildēja: „Es ļoti labi protu sevi nodarbināt.”

Līderi Eiropā pauduši atbalstu Vācijas kancleres Angelas Merkeles lēmumam vairs nekandidēt uz partijas priekšsēdētājas uz kancleres amatu, tomēr aicināja viņu palikt amatā līdz šī termiņa beigām.

Ilglaicīgs Merkeles sabiedrotais - Francijas prezidents Emanuels Makrons kancleres paziņojumu nosauca par ļoti cēlu un teica, ka viņš ciena viņas lēmumu.

Nīderlandes premjers Marks Rute pauda cerības, ka vēl varēs sadarboties nākamos trīs gadus līdz termiņa beigām.

Arī Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers teica, ka turpinās atbalstīt Merkeli, kas vēl nākamos gadus saglabās savu nozīmīgumu Eiropas politikā.

Baltais nams un Kremlis Merkeles aiziešanu nekomentēja, norādot, ka tas ir iekšpolitisks jautājums.

KONTEKSTS: 

Redzamākais kritikas vilnis pār Merkeles valdību sāka gāzties pēc 2015.gada bēgļu krīzes, kuras laikā Vācija izcēlās ar īpaši liberālu migrācijas politiku.  

Vācijas valdošās koalīcijas partijas cietušas smagus zaudējumus Hesenes federālās zemes landtāga vēlēšanās. Kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti kopā varētu būt saņēmuši mazāk nekā 50% balsu. Tikmēr savas pozīcijas būtiski uzlabojuši "zaļie" un pret imigrantiem noskaņotā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai".

 Vācija šajā ziņā nav unikāls gadījums – arī citviet Eiropā piedzīvo tradicionālo partiju norietu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti