EP aicinājis dalībvalstis saskaņā ar Līguma par ES 7. pantu noteikt, vai Ungārijā pastāv ES vērtību pārkāpuma draudi. Šis aicinājums tika apstiprināts ar 448 balsīm, pret bija 197, bet 48 deputāti balsojumā atturējās. Apstiprinājumam bija nepieciešams dubults vairākums – absolūtais deputātu vairākums (376), kā arī vismaz 2/3 nodoto balsu, neskaitot “atturas” balsis.
Vēršanos pret Ungāriju atbalstīja arī daļa Eiropas Tautas partijas frakcijas deputātu, kuru pārstāv arī Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā partija “Fidesz”. Izšķirošs bijis Eiropas tautas Partiju grupas līdera Manfrēda Vēbera paustais atbalsts. Lai arī Vēberam tiek prasīts izslēgt „Fidesz” no Tautas partiju grupas, viņš tā vietā aicinājis pastiprināt dialogu nevis to izbeigt.
Šī ir pirmā reize, kad Parlaments aicinājis ES Padomi vērsties pret dalībvalsti, lai novērstu sistēmiskus draudus ES pamatvērtībām – demokrātijas ievērošanai, vienlīdzībai, tiesiskumam un cilvēktiesībām.
Latviju pārstāvošo deputātu balsojums
"Rus.lsm.lv" izpētījis, ka par sankciju procedūras sākšanu balsoja pieci deputāti, kas Eiropas Parlamentā pārstāv Latviju. Pret bija divi deputāti, bet Inese Vaidere no "Vienotības" balsojumā nepiedalījās.
"Par" balsoja:
- Sandra Kalniete ("Vienotība"),
- Krišjānis Kariņš ("Vienotība"),
- no "Saskaņas" ievēlētais Andrejs Mamikins (Latvijas Krievu savienība)
- Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība),
- no "Vienotības" ievēlētais Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
Pret bija:
- Roberts Zīle (Nacionālā apvienība),
- Iveta Grigule-Peterse (Zaļo un Zemnieku savienība).
Bažas par ES vērtību ievērošanu
EP norādīja, ka, neskatoties uz Ungārijas varas iestāžu gatavību apspriest jebkura atsevišķa pasākuma likumību, situācija nav atrisināta un “joprojām pastāv lielas bažas”. Viņi uzsver, ka šis ir procedūras preventīvais posms, kas paredz dialogu ar attiecīgo valsti, un tā mērķis ir “novērst iespējamas sankcijas”.
Parlamenta deputātes Judītes Sarengeti ziņojumu, kurā norādīts uz bažām par tieslietu sistēmas neatkarību, korupciju, izteiksmes brīvību, akadēmisko brīvību, migrantu un minoritāšu tiesībām un citiem jautājumiem.
Kā pēc šī balsojuma paziņojusi Nīderlandi pārstāvošā parlamentāriete Judīte Sarengeti, parlaments ir uzņēmies atbildību un vēlas turpmāku rīcību. Sarengeti norādījusi, ka premjerministra Orbāna vadība pārkāpj tās vērtības, uz kurām ir celta Eiropas Savienība.
Vienlaicīgi viņa paudusi šaubas, vai Ungārija tiešām būs ieinteresēta mainīties:
“Es neredzu, ka Ungārija varētu brīvprātīgi mainīt savu politiku, atgriežoties pie iekļaujošas demokrātijas, kurā tiek cienīta likuma vara un vienlīdzīga attieksme.
Man nav pamata domāt, ka pēc šī balsojuma kas mainīsies. Pretējā gadījumā viņi jau agrāk būtu savādāk reaģējuši uz dažādām pārkāpuma procedūrām un tiesas spriedumiem. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis balsojums nav vērsts pret Ungārijas valdību, bet gan domāts pārējām 27 dalībvalstīm Eiropas Savienības Padomē.”
Džūdita Sarengeti arī paudusi cerību, ka no pārkāpumu procedūras pret Poliju mācību būs guvusi arī Eiropas Komisija, kas nekavēsies ar sarunu uzsākšanu ar Budapeštu. Pēc viņas vārdiem, likuma varas procedūru pret Ungāriju vajadzēja piemērot jau 2013.gadā tūlīt pēc šīs procedūras ieviešanas. Ja tas būtu darīts jau toreiz, iespējams, šīsdienas balsojums, nebūtu nemaz nepieciešams.
Parlamenta ziņotāja arī norādījusi, ka Eiropas Komisija līdz šim ir pārāk bieži paklausījusi partiju politikai. Eiropas Parlaments arī atgādina, ka “Ungārijas pievienošanās bija brīvprātīga rīcība, kas pamatojās uz suverēnu lēmumu un atspoguļoja plašu vienprātību visā Ungārijas politiskajā spektrā” un ikvienas Ungārijas valdības uzdevums ir novērst varbūtību, ka tiek nopietni pārkāptas ES vērtības.
Oficiālā Budapešta šīsdienas balsojumu nosaukusi par imigrāciju atbalstošu politiķu atriebību Ungārijai.
Par to paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sījārto. Ministrs arī apšaubījis balsu skaitīšanas godīgumu, norādot, ka atturējušos deputātu balsis nav ieskaitītas, aprēķinot ziņojuma pieņemšanai nepieciešamās 2/3 balsu. Ungārija balsojumam rezultātu apstrīdēšot.
Otrdien notikušajās debatēs Strasbūrā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzsvēra, ka Ungārija turpinās pretoties jebkādiem mēģinājumiem to šantažēt ar mērķi mīkstināt Budapeštas antimigrācijas nostāju.
Nākamie soļi
Priekšlikums ES Padomes lēmumam tagad tiks nosūtīts ES dalībvalstīm. Tās ar 4/5 vairākumu var noteikt, ka Ungārijā pastāv skaidri sistēmiska ES vērtību pārkāpuma draudi. Vispirms Padomei būtu jāuzklausa Ungārijas puse, un sava piekrišana būtu jāsniedz arī Parlamentam. Dalībvalstis var arī Ungārijai sniegt rekomendācijas draudu novēršanai.
Vēlāk Eiropadome vienbalsīgi var pieņemt lēmumu, ka Ungārijā netiek ievērots tiesiskums, demokrātija un pamattiesības.
Šādā gadījumā būtu iespējams piemērot sankcijas, piemēram, apturēt balsstiesības ES Padomē.
KONTEKSTS:
Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība jau vairākus gadus tiek kritizēta par mediju brīvības un tiesu neatkarības ierobežošanu, vēlēšanu sistēmas mainīšanu un vēršanos pret nevalstiskajām organizācijām.
Pagājušajā gadā Eiropas Komisija ierosināja Eiropas Savienības līguma 7.panta procedūru pret Poliju bažās par Polijas valdības ietekmi uz tieslietu sistēmu, kā arī citiem likuma varas jautājumiem.
