Ungārijas Nacionālais vēlēšanu birojs ziņo, ka Viktora Orbāna partija un tās sabiedrotā Kristīgi demokrātiskā tautas partija saņēmusi apmēram 49% balsu un ieguvusi divas trešdaļas deputātu vietu.
Savukārt par lielāko opozīcijas spēku - galēji labējo partiju “Kustību par labāku Ungāriju” - nobalsoja tikai apmēram piektā daļa vēlētāju, un tās līdere jau paziņojusi par atkāpšanos. Tālāk seko sociālisti ar 12% un “zaļie” ar 7% atbalstu.
Pirms tam “Fidesz” arī bija ievērojams vairākums parlamentā – divas trešdaļas no visiem mandātiem. Orbānam šis būs jau trešais termiņš valdības vadītāja amatā pēc kārtas un ceturtais kopumā. Pirmo reizi Orbāns vadīja valdību no 1998.gada līdz 2002. gadam.
Nacionālais vēlēšanu birojs norāda, ka vēlēšanās piedalījās 68,8% Ungārijas pilsoņu.
Iedrošinājums ieņemt vēl stingrāku nostāju
Orbāns priekšvēlēšanu kampaņu balstīja pret imigrāciju un miljardieri Džordžu Sorosu balstītā retorikā. Viņš uzvaru nosauca par „vēsturisku”, paziņojot, ka tā dod „iespēju aizsargāt Ungāriju”.
“Dārgie draugi, mums aiz muguras ir smaga cīņa. Mēs guvām izšķirošu uzvaru un guvām iespēju aizstāvēt Ungāriju. Mūsu dzimtene Ungārija vēl nav tāda, kādu mēs to vēlētos, bet tā dodas pa pašas izvēlētu ceļu. Mēs dosimies pa šo ceļu kopā. Paldies jums par visu,” paziņoja Orbāns.
Orbāns uzvarēja par spīti korupcijas skandāliem, kritikai par mediju un tiesu neatkarības graušanu un vēršanos pret pilsonisko sabiedrību. Eksperti norāda, ka
“Fidesz” pārliecinošā uzvara iedrošinās Orbānu turpināt īstenot pret imigrantiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām vērsto politiku.
Ungārijas premjers arī turpinās pildīt radikāli noskaņoto iedzīvotāju līdera lomu ne tikai Ungārijā, bet arī Centrāleiropā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
„Orbāna jaunā valdība tagad ar lielāku pārliecību iesaistīties konfliktos ar Eiropas Savienību. Ņemot vērā, ka viņš nodrošinājis spēcīgu iekšpolitisko leģitimitāti, Eiropas Savienības institūcijas un ārvalstu vadības neiesaistīsies asos strīdos ar Ungārijas valdību, visticamāk, atbildes reakcijas būs izvairīgas.
Valdošā partija turpinās kampaņas pret Eiropas Savienību, graujot bloka institūciju leģitimitāti, tajā pašā laikā gūstot lielu labumu no Eiropas Savienības fondiem.
Orbāns darīs visu, lai savu Eiropas Savienības politiku balstītu uz tradicionālismu, reliģiskās un nacionālās identitātes saglabāšanu, kurā sabiedrības būtu balstītas uz etniski viendabīgām tradicionāli kristīgām vērtībām. Kopā ar poļu Jaroslavu Kačinski viņi to nosaukuši par „kultūras kontrrevolūciju”. Visticamāk, Orbāns arī vēl vairāk kļūs par piemēru galēji labējām partijām Eiropā. Patlaban daļa no tām ir politiski marginālas, bet dažas jau nokļuvušas valdībā kā, piemēram, Austrijā,” norāda ungāru domnīcas “Political Capital” analītiķe Edīte Zguta.
Ungārijas cilvēktiesību organizācijas pārstāvji pauž bažas par gaidāmo Orbāna valdīšanas termiņu. “Valdošā partija uzvarēja, iegūstot divu trešdaļu vairākumu, liekot lietā naida kampaņu. Uzskatām, ka vēlēšanu sistēma nav pilnībā godīga un brīva, taču mēs ticam, ka rezultāti ir tīri. Mums gan jāuzmanās no valdības uzbrukumiem, jo kampaņas laikā tika meklēti valsts ienaidnieki – to vidū arī nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas. Mēs esam šiem uzbrukumiem gatavi,” norāda Ungārijas Civilbrīvības apvienības izpilddirektore Stefānija Kaprončaja.
Kritiķi Ungārijā un ārvalstīs uzskata, ka Orbāna īstenotā politika ir kaitējusi demokrātiskajām institūcijai un presei. Tiek paustas bažas, ka ar šādu politiku Ungārija attālinās no Eiropas un virzās pretī Krievijas ietekmes sfērai.
KONTEKSTS:
Orbāns ir pretrunīgi vērtēts līderis Eiropā. Viņa priekšvēlēšanu retorika balstījās brīdinājumos no migrācijas, kā arī ungāru izcelsmes ASV miljardiera Džordža Sorosa kritikā. Savukārt opozīcija norāda, ka Orbāns darbojas nedemokrātiski un vēlēšanu galvenais jautājums ir demokrātijas saglabāšana Ungārijā.
