Ukrainas armijas ģenerālštāba jaunākās aplēses liecina, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz šim rītam sasnieguši 273 980 karavīrus.
Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi kopā 757 tūkstošus kara veterānu apliecību un 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas "mirušā kara invalīda, Lielā Tēvijas kara dalībnieka, Lielā Tēvijas kara dalībnieka un kaujas veterāna ģimenes locekļiem".
Pasūtījuma cena noteikta ap 79 miljoniem rubļu jeb 762 tūkstošiem eiro. Šāds konkurss atklāts valsts iepirkumu portālā. Skaitļi var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā, kā arī uz zaudējumiem.
Kopš jūnija to sarakstā, kuriem pienākas "mirušā kara veterāna ģimenes locekļa, Lielā Tēvijas kara dalībnieka un kaujas veterāna" apliecības, ir ne tikai armijas karavīru radinieki, bet arī karā bojā gājušie brīvprātīgie.
Pagājušajā gadā sertifikātu drukāšanas apjoms bija daudz mazāks. 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja 82 840 apliecību veidlapas kaujas operāciju veterāniem un gandrīz 6000 apliecības bojāgājušo ģimenes locekļiem.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija jau ir pasūtījusi 936 052 apliecības kaujas darbību veterāniem.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
