Zelenskis norādīja, ka visām Krievijas raķetēm ir desmitiem kritisku sastāvdaļu, ko ražo ārzemēs, un daudzas no tām ražo brīvās pasaules uzņēmumi.
Izdevuma "Ukrajinska Pravda" izmeklēšana atklāja, ka Krievija cenšas panākt Rietumu elektronikas un rūpniecisko iekārtu aizstāšanu ar Ķīnas vai vietējiem ekvivalentiem. Taču puse no tās importētajām ieroču sastāvdaļām joprojām ir Rietumu uzņēmumu ražojumi. Tajā pašā laikā tiekot izdomātas arvien jaunas sankciju apiešanas shēmas.
Zelenskis arī minēja, ka ticies ar premjeru Denisu Šmihalu un guvis pārliecību, ka situācija finanšu sistēmā ir stabila un sociālie maksājumi tiek izmaksāti pilnā apmērā. Viņš pateicās Ukrainas nodokļu maksātājiem – visiem, kas Ukrainā saglabā darbavietas, nodrošina ražošanu un strādā legāli un tīri. Tāpat viņš atklāja, ka enerģijas patēriņš Ukrainā šobrīd ir liels un arī draudi no ienaidnieka ir ārkārtīgi lieli, taču atbildīgo profesionālais darbs ļauj nodrošināt valsti ar gaismu un siltumu.
Gatavojas F-16 piegādei
Joprojām turpinās gatavošanās iznīcinātāju F-16 piegādei Ukrainai, tostarp apmācot pilotus. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka gatavošanās pirmajam gaisa triecienam, ko Ukrainas gaisā veiks F-16, turpinās saskaņā ar plānu. Iepriekš Kuleba atzina, ka Ukrainas prioritāte šogad ir iegūt pārākumu pār Krieviju gaisā.
Tiek apmācīti piloti, tiek gatavoti inženieri un tiek gatavota infrastruktūra. Visas valstis, kuras ir solījušas nodrošināt F-16, turas pie savām saistībām.
Vienlaikus Kuleba sacījis, ka pati šo iznīcinātāju tehnoloģija ir ļoti sarežģīta un tas nebūt nav tas pats, kas pārsēsties no vienas mašīnas uz citu. Tomēr apmācības turpinās, un viss notiekot vairāk vai mazāk saskaņā ar plānu.
Nīderlande jau sākusi gatavošanos pirmo 18 daudzfunkcionālo iznīcinātāju F-16 pārvešanai uz Ukrainu. Tikmēr Dānijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis ar Dānijas mediju starpniecību izplatīja paziņojumu, ka pirmo sešu iznīcinātāju F-16 pārvietošana uz Ukrainu no Dānijas notiks ne agrāk kā šī gada otrajā ceturksnī.
Dānijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Ukraina joprojām nav izpildījusi vairākus nosacījumus, lai Ukrainas gaisa spēki varētu pilnvērtīgi izmantot šos iznīcinātājus. Taču tieši kādus nosacījumus, netiek precizēts.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
