Šādas ziņas pienāk no frontes laikā, kad ASV parlamenta deputātiem aizvien nav izdevies vienoties par 60 miljardu dolāru vērto palīdzības pakotni, bet Eiropas Savienības finansiālo palīdzību nobloķējusi Ungārija.
Frontē nākas taupīt resursus
Doneckas apgabala Avdijivkas pilsēta aizvien ir kara krustugunīs. Šobrīd kaujas pārgājušas dronu fāzē. Ienaidniekam divu mēnešu ilgās ofensīvas laikā nedz ar tankiem, nedz kājniekiem nav izdevies sagraut Ukrainas aizsardzību pie šīs stratēģiski svarīgās pilsētas.
Dronus aktīvi izmanto arī ukraiņi, bet ziemas apstākļi rada savus izaicinājumus. Mitrums samazina signāla kvalitāti, un sals nokauj visa veida akumulatorus. Ukraiņi frontē arī apzinās, cik grūti šobrīd iet ar finansēm, tāpēc improvizē. Taupības nolūkos dronus viņi būvē pat no koka un skaidu plātnēm.
Ukrainai aizvadītā nedēļa nav bijusi viegla – ASV republikāņi turpina bloķēt 60 miljardu dolāru palīdzības paketi un, neskatoties uz to, ka kongresmeņi meklēja kompromisus visu aizvadīto nedēļas nogali, vienošanās aizvien esot tālu. Visticamāk, tā tiks panākta tikai nākamgad.
Savukārt Ungārija nobloķēja 50 miljardus vērto Eiropas Savienības atbalstu, neskatoties uz to, ka Brisele jau tā bija piekāpusies, atsaldējot tai līdzekļus no ES fondiem.
Ukrainai trūkst munīcijas
Bažas par to, ka nepietiekamais atbalsts ietekmēs notiekošo kaujas laukā, izskan jau labu laiku. Ukrainai akūti trūkst munīcijas.
"Ja šī vilcināšanās ar palīdzību būs tik ilga, ka Ukrainai būtiski jāsamazina izmantotās artilērijas daudzums un pilnībā jāpāriet aizsardzībā, tas dos Krievijai laiku un telpu," spriež militārais analītiķis, atvaļinātais ASV armijas ģenerālis Džians Džentils.
"Ja Krievijas karaspēks cietīs mazāk zaudējumu, tas viņiem dos laiku, lai apmācītu karavīrus, pāstrukturizētos un sagatavotos jaunai ofensīvai. Un pat ja vilcināšanās nebūs ilga, tā nāk ļoti sliktā laikā, jo šobrīd Krievija palielina savu ražošanu."
ASV medijos jau izskan pavisam pesimistiskas notis ar Rietumu izlūku aprēķiniem par to, cik ilgi Ukraina bez palīdzības spēs sevi aizsargāt. Sliktākajā scenārijā – tas ir pusgads.
Jāmeklē risinājumi
Bez turpmākā ASV atbalsta Ukraina riskē vispirms izsmelt savus raķešu krājumus. Pretgaisa aizsardzība šobrīd īpaši svarīga, jo Krievija pastiprina uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, turklāt izskan prognozes, ka centienos salauzt Ukrainas cīņassparu uzbrukumi šoziem tiks pastiprināti.
Taču ir cerības, ka jaunais gads nāks ar labām ziņām. Arī Briselē negrasās padoties Ungārijas premjera Viktora Orbāna šantāžas priekšā un ir gatavi meklēt apkārtceļus. Viens no variantiem – Eiropas Savienības dalībvalstis varētu noslēgt individuālus atbalsta līgumus ar Ukrainu.
Tomēr, arī ja Briselei un Vašingtonai jaunā gada sākumā izdosies par atbalstu vienoties, kā norāda eksperti – kaitējums jau ir nodarīts.
Vilcināšanās un savstarpējās cīņas ir padziļinājušas plaisas Rietumu vienotībā palīdzībā Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
