Gruzijas likuma pretinieki, tajā skaitā arī valsts prezidente Salome Zurabišvili, to pielīdzina Krievijas "ārvalstu aģentu" likumam, kas tika pieņemts 2012. gadā pēc tam, kad apsūdzības par vēlēšanu rezultātu viltošanu Krievijā izraisīja lielākos protestus kopš 90. gadiem.
Vladimirs Putins tolaik protestu musināšanā vainoja Amerikas Savienotās Valstis, apgalvojot, ka tās izmanto pilsonisko sabiedrību kā instrumentu, lai lobētu savas intereses Krievijā. Diemžēl, šis "ārvalstu aģentu" likums ir būtiski samazinājis nevalstisko organizāciju skaitu, kas tur pašreiz darbojas.
Gruzijas "ārzemju ietekmes" likuma atbalstītāji, kuri bieži nāk tieši no valdošās partijas ["Gruzijas sapnis"] rindām, apgalvo, ka pēc būtības tāds likums jau pastāv arī ASV, un iedvesma Gruzijas likumam ir nākusi tieši no turienes, ne no Krievijas.
Balstoties uz šo salīdzinājumu, viņi kritizē gan ASV, gan arī Eiropas Savienību un ANO Cilvēktiesību padomi par to, ka tās vēršas pret Gruzijas likuma variantu – jo, ja ASV ir tāds pats likums, tad ir nepamatoti un zināmā mērā liekulīgi nosodīt Gruziju par vēlmi tādu ieviest, un, galu galā, kāpēc tad neviens neko nepārmet ASV?
Gruzijas likuma aizstāvji atsaucas uz ASV "Ārzemju aģentu reģistrācijas likumu".
Ir svarīgi ņemt vērā, ka ASV šo likumu pieņēma jau tālajā 1938. gadā, tātad pirms Otrā pasaules kara, lai galvenokārt vērstos pret kompānijām, kas lobēja nacistiskās Vācijas valdības intereses.
ASV likums attiecas gan uz privātpersonām, gan kompānijām, kā arī nevalstiskajām un bezpeļņas organizācijām, un tas nosaka, ka pie noteiktām prasībām ir jāreģistrējas kā "ārvalstu pārstāvju aģentiem". Šis likums neskar organizācijas, kas darbojas reliģijas, izglītības, zinātnes un mākslas jomās, kā arī tās, kas sniedz humāno palīdzību.
Gruzijas gadījumā likums savukārt attiecas tikai uz bezpeļņas organizācijām, raidsabiedrībām, kā arī drukātajiem un tiešsaistes medijiem, kuriem pie konkrēta nosacījuma ir jāreģistrējas kā "organizācijām, kas īsteno ārvalstu varas intereses". Vienīgais izņēmums ir tās organizācijas, kas saistītas ar sportu un asins ziedošanu.
Tātad salīdzinājumā ar ASV – Gruzijas likums skar daudz plašāku bezpeļņas organizāciju klāstu.
Gruzijas likuma vienīgais kritērijs ir finansējuma saņemšana no ārzemēm – vienalga, vai tas tiek saņemts no privātpersonas, kompānijas, kāda fonda vai patiešām no ārvalstu valdības.
Ja gada griezumā finansējums no ārvalstīm pārsniedz 20 procentus, ir jāreģistrējas kā organizācijai, kas īsteno ārvalstu varas intereses. Tātad – saņem naudu pāri limitam, un tiek uzlikts zīmogs, ka darbojas kādas citas valsts labā, pat ja darbības jomai nav nekādas saistības ar politiku.
Turpretī ASV gadījumā finansējums nav galvenais kritērijs, lai kādam būtu jāreģistrējas, un patiesībā likums vispār neierobežo, cik daudz naudas, piemēram, nevalstiskās organizācijas var saņemt no ārvalstīm.
Likuma galvenā uzmanība ir vērsta uz reālo darbības jomu, tāpēc tas nosaka, ka ir jāreģistrējas, ja darbības mērķis tiešā vai pastarpinātā veidā ir ietekmēt ASV politiskās norises un tas tiek darīts pēc ārvalstu pārstāvja norādījuma vai tā vārdā. Tas tātad arī iekļauj sabiedriskās attiecības, lobēšanu, kampaņu veidošanu un tamlīdzīgas aktivitātes.
Abu likumu mērķis pēc būtības ir it kā regulēt ārvalstu iejaukšanos politiskajos procesos. ASV likuma uzmanības centrā patiešām ir iejaukšanās politiskajos procesos, kamēr Gruzijas likuma uzsvars ir uz ārvalstu iejaukšanos kā tādu, jo tas principā tur aizdomās gandrīz ikvienu, kas saņem finansējumu no ārzemēm.
Ņemot vērā, ka Gruzijas likums skar daudz plašāku bezpeļņas organizāciju klāstu, tam potenciāli var būt daudz negatīvāka ietekme uz pilsonisko sabiedrību.
Piemēram, organizācijas, kas nodrošina sociālo palīdzību maznodrošinātajiem, izsniedzot atbalsta pakas vai gatavas maltītes, var tikt klasificētas kā tādas, kas savā darbā īsteno ārvalstu varas intereses ar visām no tā izrietošajām sekām, tajā skaitā sankcijām un administratīvajiem sodiem.
Tāpēc, no vienas puses, ASV patiešām arī cenšas pasargāt savus politiskos procesus no ārvalstu iejaukšanās, taču ASV likumam ir citi uzsvari un tas daudz mazākā mērā skar pilsonisko sabiedrību, tāpēc Gruzijas likuma variantam ir daudz lielāks potenciāls ierobežot tās brīvību.
