Kijiva lietu pret Krieviju ierosināja neilgi pēc tās uzsāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Krievija tolaik pašas izvērsto pilna apmēra iebrukumu valstī attaisnoja ar apgalvojumu, ka Ukraina izvērsusi genocīdu pret krieviski runājošajiem valsts austrumu apgabalos Luhanskā un Doneckā.
Ukraina šīs apsūdzības noraidīja un apgalvoja, ka tieši Maskava plānojusi genocīdu Ukrainā, kā arī pieprasīja apturēt iebrukumu un izmaksāt kompensācijas valstij par okupācijas spēku nodarītajiem zaudējumiem.
Pērn, iesniedzot prasību, Ukraina norādīja, ka Krievija ir otrādāk apgriezusi visu "Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to" un izvirzījusi nepatiesas prasības, tā attaisnojot savas darbības, kas ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi pret miljoniem cilvēku visā Ukrainā.
Ukraina vērsās Hāgas tiesā, pamatojoties uz 1948. gadā pieņemto konvenciju, kuru ir ratificējusi gan Maskava, gan Kijiva. Pagaidu nolēmumā 2022. gada martā tiesa lika Krievijai apturēt karadarbību Ukrainā, taču šo saistošo juridisko nolēmumu Kremlis nav ievērojis un turpināja savus postošos uzbrukumus Ukrainas pilsētām.
Paredzams, ka šonedēļ gaidāmajās tiesas sēdēs Krievijas advokāti apgalvos, ka tiesai nav pietiekamas kompetences izskatīt šo lietu, savukārt Ukraina aicinās tiesnešus turpināt lietas izskatīšanu pēc būtības, lai izskatītu valsts iesniegtās prasības.
Pirmdien, sēžot metru no Ukrainas delegācijas, savus argumentus tiesā izklāstīja Krievijas pārstāvis Genādijs Kuzmins, kurš apgalvoja, ka Ukrainas juridiskā pozīcija esot "bezcerīgi kļūdaina" un "pretrunā ar ilggadējo tiesas judikatūru".
Ukraina ir saņēmusi līdz šim vēl nepieredzētu starptautisku atbalstu – kopumā 32 tās sabiedrotie, tostarp Kanāda, Austrālija un visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, izņemot Ungāriju, arī nāks klajā ar paziņojumiem, atbalstot Kijivas juridiskos argumentus.
Savukārt ASV nav šo valstu vidū, jo tās lūgumu pievienoties lietai tiesa noraidīja. Ukraina savu atbildi sniegs otrdien. Bet pārējām Ukrainas sabiedrotajām būs iespēja nākt klajā ar paziņojumiem par atbalstu Kijivai sākot no trešdienas.
Starptautisko tiesnešu kolēģijai, visticamāk, būs vajadzīgas nedēļas vai mēneši, lai pieņemtu lēmumu par to, vai lietu var turpināt izskatīt. Ja lietu turpinās, galīgais nolēmums, visticamāk, tiks pieņemts tikai pēc vairākiem gadiem.
Astoņu valstu, toskait Ukrainas, parlamenti jau atzinuši Krievijas iebrucēju pastrādātos aktus par genocīdu.
Starptautiskā tiesa izskata strīdus starp valstīm par tiesību jautājumiem, kamēr Starptautiskā Krimināltiesa, kas arī atrodas Hāgā, pie kriminālatbildības par nodarījumiem, tostarp kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, sauc personas.
Šī gada sākumā Hāgā bāzētā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva aresta orderi pret Vladimiru Putinu, kurš apsūdzēts par kara noziegumu – bērnu nelikumīgu deportāciju no Ukrainā okupētajām teritorijām uz Krieviju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
