Krievija plāno ražot vairāk Irānas kaujas dronu "Shahed"

Tikmēr Krievija turpina papildināt savu arsenālu un jau izskanējušas ziņas, ka tā ražo Irānas dronus "Shahed" pati. Laikraksts "The Washington Post" vēstīja, ka Krievija plāno līdz 2025. gadam saražot 6000 uzbrukuma bezpilota lidaparātu rūpnīcā Tatarstānas Republikā. Žurnālistiem nodoti dokumenti, kas nākuši no personas, kura iesaistīta dronu ražošanā.

Laikraksts vēsta, ka Teherāna piekritusi pārdot Maskavai kaut ko līdzīgu franšīzei – Irāna dalījusies ar Krieviju projekta dokumentācijā, uz vietas ražotām sastāvdaļām un tehnoloģijām. Tiek lēsts, ka bezpilota lidaparātu ražošanas projekta izmaksas Krievijā pārsniedz 2 miljardus dolāru.

Krievija maksā Irānai dolāros vai zeltā, kas bijusi Irānas prasība rubļa kursa nestabilitātes dēļ.

Pirmajā projekta posmā Irānai bija paredzēts nodot nesamontētos bezpilota lidaparātus Krievijai. Rūpnīcā tie bija jāsamontē un jānodod militārpersonām. Otrajā gadījumā Krievijai bija jāizveido dronu korpusu ražošana, lai pēc tam savienotu tos ar dzinējiem un elektroniku, kas piegādāta no Irānas.

Pēdējais un vērienīgākais posms paredz, ka Krievija saražo vairāk nekā 4000 dronu ar minimālu Irānas līdzdalību. Tie būtu jānodod Krievijas militārpersonām līdz 2025. gada septembrim.

Vašingtonas Zinātnes un starptautiskās drošības institūta pētnieki pēc dokumentu analīzes atklāja, ka rūpnīca vismaz mēnesi atpaliek no grafika. Pētnieki norāda, ka rūpnīca, visticamāk, nespēs izlaist plānotos 6000 dronus līdz noteiktam datumam. Tomēr tiek norādīts, ka plāns ir īstenojams.

Liela daļa dronu sastāvdaļu nāk no Rietumiem

Bijušais ANO bruņojuma inspektors, kurš vadīja pētījumu grupu, kas analizēja laikraksta rīcībā nonākušos dokumentus, skaidroja, – pastāv droša iespējamība, ka

nākamā gada laikā Krievijai būs iespēja pāriet no desmitiem importētu bezpilota lidaparātu periodiskas palaišanas pret Ukrainas mērķiem uz regulārākiem uzbrukumiem ar simtiem ierīču.

Detalizēta inventarizācija, kuras pamatā ir Teherānas sniegtie dati krieviem, parādīja, ka vairāk nekā 90% šo dronu datoru mikroshēmu un elektronisko komponentu tiek ražoti Rietumos, galvenokārt ASV.

Saskaņā ar dokumentiem Krievijā tiek ražotas tikai četras no 130 elektroniskajām sastāvdaļām, kas nepieciešamas drona uzbūvēšanai.

Dokumenti neliecina, ka kāda Rietumu kompānija tieši būtu piegādājusi Irānai vai Krievijai bezpilota lidaparāta ražošanā izmantotās sastāvdaļas.

Lielāko daļu komponentu piegādāja Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmumi, un Ķīnas uzņēmums "Metastar" nodrošināja korpusa materiālu paraugus.

Dronu ražošanai esot nolīgti 810 cilvēki, kuri strādā visu diennakti trīs maiņās. Savukārt Krievijas inženieri mēģina uzlabot bezpilota lidaparātus, aizstājot Irānas novecojušās tehnoloģijas, palielinot ražošanu un nodrošinot labāku kvalitātes kontroli nekā Teherānā.

Ukraina plāno Aizsardzības nozaru forumu

Turpinoties aktīviem centieniem Ukrainai nodrošināt nepieciešamo militāro palīdzību, prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā izteicies, ka Ukraina plāno rudenī rīkot Aizsardzības nozaru forumu, kurā piedalīsies Ukrainas un ārvalstu ieroču ražotāji.

Viņš piebilda, ka forumā būs iespējams redzēt Ukrainas militāri rūpnieciskā kompleksa sasniegumus un demonstrēt Ukrainas prasmes šajā lauciņā. Forums kalpos arī par vietu, kurā apsvērt, ko Ukraina var pievienot savām iespējām, gan veidojot jaunas ražotnes Ukrainā, gan sadarbojoties ar partneriem.

Jau vairākkārt izskanējis, ka Ukraina aktīvi meklē iespējas, kā paplašināt ražošanu militārajā nozarē pašmājās, gan, piemēram, ražojot dronus, gan munīciju. Jūlijā stratēģisko nozaru ministrs Oleksandrs Kamišins ziņoja, ka jūnijā vien Ukrainā saražots vairāk artilērijas un mīnmetēju šāviņu nekā visa pagājušā gada laikā.

Tikmēr aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Amerikas Savienotās Valstis apstiprinājušas iznīcinātāju F-16 nosūtīšanu no Dānijas un Nīderlandes uz Ukrainu. Tie tiks nosūtīti uzreiz pēc pilota apmācības pabeigšanas. Abas valstis amerikāņiem bija nosūtījušas pieprasījumus atļaut iznīcinātāju nodošanu. Sagaidāms, ka pilotu apmācība sāksies šomēnes un aizņems vismaz pusgadu, līdz ar to iznīcinātāji Ukrainā varētu nonākt nākamgad.

Ukrainas Gaisa spēku preses sekretārs Jurijs Ihnats jau norādījis, ka Ukraina šajā rudenī un ziemā vēl nesaņems no sabiedrotajiem iznīcinātājus F-16, tāpēc tagad ir nepieciešams pastiprināt pretgaisa aizsardzību.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.