Pagājušajā nedēļā – 11. aprīlī – Krievija īstenoja šogad jau trešo masveida uzbrukumu ar raķetēm un droniem pa Ukrainas energoapgādes sistēmu. Iznīcināti elektroenerģijas ražošanas un pārvades sistēmas objekti Harkivas, Odesas, Zaporižjas, Ļvivas un Kijivas apgabalos.

Ukraina zaudējusi lielu daļu elektrības ražošanas jaudas

Kijivas apgabalā pilnībā iznīcināta Tripiļskas termoelektrostacija (TEC), kas bija lielākā šāda veida stacija visā apgabalā un ar elektrību apgādāja ne vien Kijivu, bet vēl divus blakus esošos apgabalus.

Kā atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, iebrucējiem šo staciju izdevās iznīcināt tāpēc, ka Ukrainai bija beigušās pretgaisa aizsardzības raķetes.

"Uz Tripiļskas staciju, no kuras atkarīgs apgaismojums Kijivas apgabalā, lidoja 11 raķetes. Pirmās septiņas mēs iznīcinājām. Četras iznīcināja Tripiļu. Kāpēc? Tāpēc, ka raķešu mums bija – nulle! Mums izbeidzās visas raķetes, kuras sargāja Tripiļu."

Līdz ar uzbrukumu Tripiļskas TEC un pārējiem energoobjektiem tos apkalpojošais Ukrainas valsts uzņēmums "Centrenergo" pilnībā zaudēja visas elektroenerģijas piegādes jaudas. Kopumā Ukrainā līdz ar pēdējiem uzbrukumiem termoelektrostaciju ražošanas jaudas sarukušas zem 20% no tā, kas bija vēl pirms mēneša.

Elektroapgāde joprojām tiek nodrošināta

Tas ir smags sitiens visai energoapgādes sistēmai, jo termoelektrostacijām un hidroelektrostacijām ir būtiska loma energosistēmas sabalansēšanā pieprasījuma augstākajās stundās vakaros un no rīta.

Krievija uzbrukumi šajā pavasarī tiek apzināti mērķēti tieši pa šīm stacijām, mēģinot nogriezt šīs iespējas papildu elektroapgādes jaudām, tādejādi izjaukt šo iekšējo elektroapgādes sistēmas balansēšanu.

Pēc uzbrukumiem atsevišķos apgabalos Ukrainā šopavasar ir bijuši plānveida elektrības atslēgumi, bet valsts lielākajā daļā elektropadeve tomēr tiek nodrošināta pilnībā.

Tas, ka šobrīd lielā daļā Ukrainas vēl nav ieviesti regulārie elektroenerģijas atslēgumi – tādi, kādi bija 2022. gada rudenī un ziemā, – ir tikai pateicoties tam, ka no kopējās sistēmas šobrīd ir atslēgta Harkiva un apgabals, kur ir daudz patērētāju un kur Krievijas uzbrukumu rezultātā ir nodarīti vissmagākie postījumi. Tāpat piemēroti elektroenerģijas padeves ierobežojumi rūpnieciskajiem patērētājiem Krivijrihā.

Ukraina arī ik pa brīdim saņem elektroenerģiju importā no partneriem Eiropā, un kopumā arī laika apstākļi Ukrainā ir labvēlīgi – ir silts, bet ne karsts laiks, kad tiek ieslēgti kondicionētāji, un elektroenerģija tiek izmantota salīdzinoši mazāk.

Iedzīvotājus aicina taupīt elektrību

"Šobrīd sistēma faktiski ir daļēji sabalansēta. Ir dažas stundas, kurās ir pārpalikums, bet vakaros maksimuma stundās pastāv deficīta risks, tāpēc aicinam iedzīvotājus patērēt atbildīgi. Enerģētiķi strādā maksimāli – 24 stundas septiņas dienas nedēļā – lai atjaunotu elektroapgādi piefrontes rajonos un tur, kur postījumi ir nodarīti. Mēģinam maksimāli ātri novērst ienaidnieka radītos postījumus, lai varētu atjaunot elektroapgādi iedzīvotāju sadzīves vajadzībām," pašreizējo situāciju elektroapgādes sistēmā raksturo Ukrainas enerģētikas ministra vietnieks Mikola Kolisniks.

Ukrainas iedzīvotāji aicināti elektrību lietot apdomīgi – īpaši vakara stundās vai no rītiem, kad ir lielākais pieprasījums pēc tās.

Tāpat atbildīgie dienesti ir aicināti gatavoties iespējamiem sarežgījumiem nākotnē – nodrošināties ar ģeneratoriem, jo ziemā un vasaras karstākajos mēnešos – jūlijā un augustā – visdrīzāk miljoniem patērētāju visā Ukrainā būs elektroenerģijas piegādes pārtraukumi.

Vienlaikus Ukraina strādā, lai esošo energoapgādes sistēmu padarītu stabilāku un palielinātu ražošanas jaudas.

"Sistēmisks risinājums ir ģenerācijas un izplatīšanas tīklu decentralizācija. Kad ir nozīmīgs skaits mazu, nelielu vai vidējas ģenerācijas staciju visā valstī, tādu skaitu staciju nevarēs iznīcināt raķešu vai "Šahed" uzbrukumos. Tāda stratēģija ir, rīcība arī ir, un ir jau atsevišķi objekti, kas ir aprīkoti," vēsta Kolisniks.

Donbasa ogles vairs nav pieejamas

Runājot par jaunām – mazām vai vidējām stacijām –, kuras plānots uzcelt un kas spētu papildus saražot nepieciešamo elektrību, ukraiņi ar to domā vai nu atjaunojamo energoresursu stacijas vai tādas, kas tiek darbinātas ar gāzi, nevis ogļu stacijas.

Tā kā ogļu ieguve pamatā atrodas Donbasā, kur plašas teritorijas šobrīd okupējusi Krievijas armija, tad līdz ar šo karu un iznīcinātajām termoelektrostacijām faktiski arī tiek pielikts punkts TEC, kas kā kurināmo izmantoja ogles.

Meklējot jaunus risinājumus, Ukraina šobrīd skatās dabai draudzīgākos virzienos.

Vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai pasargātu no turpmākajiem postījumiem to, kas vēl nav izpostīts. Turpinās nocietinājumu jeb tādu kā fortifikāciju izveide virs apakštacijām, kur tas ir iespējams.

Pagājušajā ziemā pierādījās, ka tas ir veiksmīgs risinājums un patiešām palīdz nosargāt enerģētikas objektus, jo, pat ja raķešu vai dronu atlūzas krīt virs šiem objektiem, tad šie nocietinājumi kā sarkofāgi pasargā pašu objektu.

Ukrainas gāzes krātuves ir svarīgas Eiropai

Tāpat tiek meklētas iespējas arī palielināt elektroenerģijas importu no Eiropas. Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko pirmdien Briselē arī tikās ar eirokomisāri enerģētikas jautājumos Kadri Simsoni.

Viņš norādīja, ka, lai pārlaistu nākamo ziemu, ukraiņiem nepieciešams palielināt ražošanas jaudas un veikt jau pieminētos pasākumus energosistēmas decentralizācijai. Savukārt eirokomisāre atbalstījusi ukraiņu nostāju nepieciešamībā palielināt kapacitāti elektroenerģijas importam Ukrainā.

Amatpersonas arī pārrunājušas jautājumu par Krievijas gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Šogad beidzas pirms pieciem gadiem noslēgtais līgums par gāzes piegādi caur Ukrainu patērētājiem Eiropā.

Kā vēstīts Ukrainas Enerģētikas ministrijas paziņojumā medijiem, abas puses pārrunājušas šī līguma pabeigšanu šogad.

Ja tas tā patiešām notiks, tad tas arī būs vēsturisks notikumus, jo Krievijas gāze caur Ukrainu piegādāta daudzus gadus.

Ukrainas enerģētikas ministrs arī pieminējis Ukrainas pazemes gāzes krātuvju nozīmi Eiropas enerģētiskās drošības nodrošināšanā un vērsa  uzmanību uz iespēju izmantot kaimiņvalstu pretgaisa aizsardzības iekārtas, lai aizsargātu šos objektus, kas varētu tikt izmantoti Eiropas valstu gāzes piegāžu drošībai. Kā zināms, Krievijas uzbrukumi turpinās un Ukrainai šobrīd kritiski svarīgi stiprināt pretgaisa aizsardzību.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala,  bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.

Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.