"Kara izpētes institūts" savā jaunākajā apkopojumā par situāciju frontē rakstīja, ka Krievija, visticamāk, mēģinās uzsākt uzlabotu progresīvi vadāmo aviācijas bumbu masveida ražošanu, lai paplašinātu to izmantošanu uzbrukumos Ukrainai.
Operatīvās grupas "Tavrija" preses centra vadītājs Dmitrijs Ļihovijs paziņoja, ka Krievija svētdien uzbrukumā Doneckas apgabala Mirnohradai ir izmantojusi uz nevadāmas aviācijas bumbas "FAB" bāzes ražotās vadāmās bumbas UMPB D-30SN. Iepriekš tika ziņots, ka Krievija uzbrukusi Mirnohradai ar vadāmajām zenītraķetēm S-300.
"Kara izpētes institūta" eksperti norādījuši, ka vairāki Krievijas militārie blogeri ziņoja, ka Krievijas savos uzbrukumos Ukrainai sākusi biežāk izmantot modificētās jeb uz "FAB" bāzes ražotās vadāmās bumbas. Domnīcas eksperti norādījuši arī uz Krievijas militāro blogeru ziņoto, ka Krievija varētu uzbrukt Ukrainai ar vadāmajām bumbām gan no gaisa, gan no zemes, izmantojot aviāciju un vairākas raķešu palaišanas sistēmas "Tornado-S" un "Smerč".
Eksperti no šiem Ukrainas armijas pārstāvju un Krievijas militāro blogeru ziņojumiem ir secinājuši, ka Krievija, visticamāk, mēģinās uzsākt sērijveida vadāmo gaisa bumbu ražošanu un paplašinās to izmantošanu visā frontes līnijā.
Ukrainas atjaunošanai vajadzēs triljonu dolāru
Ukraina turpina pretoties Krievijas agresijai, un karš vēl nav beidzies, bet pasaulē jau tiek izstrādāti un īstenoti plāni Ukrainas pēckara atjaunošanai. Eiropas Investīciju banka lēš, ka Ukrainas pēckara atgūšanās izmaksās vairāk nekā 1 triljonu dolāru. Tātad, ņemot vērā inflāciju, Ukrainas pēckara atjaunošanas izmaksas piecas reizes pārsniegs Māršala plāna jeb ASV izstrādāta plāna izmaksas vairāku Eiropas valstu atbalstam pēc Otrā pasaules kara.
Kā norāda ziņu aģentūra "Bloomberg", rietumvalstis un to publiskā un privātā sektora uzņēmumi cer iesaistīties pasaulē lielākā atbalsta plāna īstenošanā. Kā piemēru "Bloomberg" minēja Vācijas un Austrijas kompānijas, kas plāno sadarboties ar Ukrainas infrastruktūras un aizsardzības nozaru uzņēmumiem.
Savukārt finanšu sektorā "Bloomberg" norādīja uz ASV bāzētu multinacionālo investīciju banku "JPMorgan Chase & Co", kas iesaistīsies Ukrainas atjaunošanas projekta plānošanas darba grupā. Tāpat tiek minēti Turcijas uzņēmumi, kas jau Ukrainas teritorijā nodarbojas ar tiltu un ceļu atjaunošanu un mobilo hospitāļu būvi. Turcijas būvuzņēmēji divu kara gadu laikā Ukrainā īstenojuši 70 infrastruktūras projektus, kuru kopējā vērtība sasniegusi teju 1 miljardu dolāru.
Savukārt Korejas uzņēmumi plāno iesaistīties Dņipro pilsētas starptautiskās lidostas rekonstrukcijas darbos, kā arī projektos, kas saistīti ar ātrgaitas ceļu būvi.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
