Harkivas centrā trāpīja 2 raķetes
Uzbrukumā cietušas arī citas ēkas, gan dzīvojamās, gan arī kāds autosalons un kāda ražotne.
Harkivas mērs Ihors Terehovs informēja, ka trīsstāvu viesnīcai un tās apkaimei pilsētas centrā trāpīja divas ienaidnieka raķetes S-300. Objektos nebija nevienas militārpersonas, bet ievainojumus guvuši arī Turcijas žurnālisti.
Deviņi cietušie nogādāti slimnīcās, un vienas personas stāvoklis ir smags.
Izcēlās arī ugunsgrēks, un uz traģēdijas vietu devās 70 glābēji ar deviņas tehnikas vienībām. Raķešu triecienos nodarīti postījumi arī vairākām citām ēkām, tai skaitā diviem daudzdzīvokļu namiem, sabojātas daudzas automašīnas.
Viesnīcas ēkas augšējie stāvi pilnībā iznīcināti, un pārējos stāvus ātri vien pārņēma liesmas. Viena raķete trāpīja pie pašas viesnīcas ieejas, iznīcinot vairākus transportlīdzekļus, kā arī bloķējot galveno izeju.
Viesnīcu pēdējos gados pārsvarā izmantojuši ārzemju žurnālisti. Pēc Harkivas policijas priekšnieka domām, Krievijas spēki apzināti mērķējuši uz viesnīcu, lai uzbruktu mediju pārstāvjiem.
Harkiva regulāri ir okupantu uzbrukuma mērķis, un pirmdienas rītā civiliem objektiem pilsētā un tās apkaimē trāpīja četras raķetes. Nopostītas vairākas mājas un ievainojumus guva trīs cilvēki.
Gaisa triecieni tiek vērsti arī pret citām pilsētām, un skaidrs, ka to mērķis ir graut iedzīvotāju morāli.
Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka ir norādījusi, ka ir
fiksēta vēl vienas kravas lidmašīnas ierašanās no Irānas Maskavā, tāpēc varot prognozēt, ka ienaidnieks palielinās bezpilota lidaparātu skaitu uzbrukumiem Ukrainai.
Pēdējā laikā triecienos droni izmantoti mazāk, bet Humeņuka to skaidroja ar tiem nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Savukārt tuvākajās dienās esot gaidāma laikapstākļu uzlabošanās un Krievija turpinās ar triecieniem mēģināt graut ukraiņu morāli un censties maksimāli nogurdināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkus.
NATO valstis turpinās sniegt palīdzību
Tikmēr Ukrainas politiķi maziem solīšiem turpina Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai – Augstākā Rada pirmajā lasījumā apstiprinājusi lobēšanas likumprojektu, kas ir bijusi viena no Eiropas Komisijas izvirzītajām prasībām saistībā ar Ukrainas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.
Likumprojekts paredz uz starptautiskajiem standartiem balstītu tiesisko regulējumu lobēšanai Ukrainā. Tas nosaka lobēšanas noteikumus, un tā mērķis ir nodrošināt pārredzamību un ierobežot korupciju.
Viens no veidiem, kā tas tiek darīts, ir atklātības reģistra izveide, ko pārvalda Korupcijas novēršanas valsts aģentūra.
Tikmēr NATO alianse trešdien izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka dalībvalstis pēc NATO–Ukrainas padomes sēdes apliecinājušas, ka turpinās Kijivai sniegt militāro, ekonomisko un humāno palīdzību.
Šogad Ukrainai tikšot piešķirti miljardiem eiro.
Ukrainas misijas NATO vadītāja Natālija Halibarenko sacīja, ka visi saprot, ka šis karš ir uz ilgu laiku. Tāpēc ir izpratne, ka arī palīdzība ir jānodrošina bez pārtraukumiem.
Tajā pašā laikā no Ukrainas puses turpina izskanēt arī tas, ka palīdzībā Ukrainai Rietumi nav pietiekami ātri un vilcinās.
Arī Ukrainas sievietes gatavojas cīņai pret Krievijas iebrucējiem
Cīņā pret Krievija iebrucējiem iesaistījušās arī Ukrainas sievietes. Dažas jau piedalās kaujās frontē, citas gatavojas iestāties armijā, bet citas apgūst militārās iemaņas, kas var noderēt ārkārtējās situācijās.
Vācijas žurnālisti pabija nometnē galvaspilsētas Kijivas nomalē, kur dažāda vecuma sievietes trenējās šaušanā un apguva iemaņas cīņai apdzīvotās vietās.
Sievietes nav pakļautas iesaukšanai armijā, un kursu organizētāji norāda, ka katrai no apmācāmajām ir individuāli motīvi. Dažas bija spiestas aizbēgt no savām mājām okupētajos apgabalos, citām ir psiholoģiskās problēmas pēc tuvinieku zaudēšanas.
Piemēram, 26 gadus vecā pārdošanas menedžere Anna vēlas doties uz fronti personisku iemeslu dēļ, jo frontē pazudis viņas vīrs un brālis, un iespējams, viņi nonākuši Krievijas gūstā. Neko nedarot, pārņem izmisums un kļūst vēl smagāk, tāpēc pieņemts nopietns lēmums pievienoties vienībai, kurā jau karo sievietes.
Savukārt filmu producente Anastasija, kas iepriekš nebija pieskārusies šautenei, vēl nezina, vai dosies uz fronti. Taču viņa vēlas būt gatava šādai iespējai, it īpaši tāpēc, ka frontē jau karo dēls.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
