Šobrīd Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Maskavā tiek izmantoti psiholoģiskai iebiedēšanai, taču nākotnē tie varētu trāpīt arī kādam "vērtīgam mērķim", atsaucoties uz ekspertu teikto, ziņoja medijs "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".
ĪSUMĀ:
- Ukraina pastiprinājusi bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas teritorijā.
- Ukraina ir ceļā uz to, lai atkārtotu plaša mēroga bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kādus Krievija regulāri veic tās pilsētās.
- ASV vilcinās piešķirt ukraiņiem tālas darbības ieročus, jo raizējas, ka tie tiks izmantoti uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
- Ukraina, uzbrūkot Maskavai, iespējams, vēlas piespiest Kremli savas gaisa aizsardzības sistēmas sakoncentrēt ap galvaspilsētu, nevis kara laukā.
Ukraina pēdējā laikā ir pastiprinājusi neliela mēroga bezpilota lidaparātu uzbrukumus Krievijas iekšienē. Kopš maija Maskavā vai tās apkaimē ir notikuši vismaz seši bezpilota lidaparātu uzbrukumi, ziņoja "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība". Droni triecienus veikuši ne tikai Maskavā, bet arī citos Krievijas pierobežas reģionos.
Ko Ukraina ar šiem uzbrukumiem vēlas panākt?
Jūlija beigās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Krievija piedzīvos arvien vairāk uzbrukumu:
"Pamazām karš atgriežas Krievijas teritorijā – tās simboliskajos centros un militārajās bāzēs, un tas ir neizbēgams, dabisks un absolūti taisnīgs process."
Vairāki medija aptaujātie analītiķi norādīja, ka līdzšinējie Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi drīzāk bijuši domāti psiholoģiskam, nevis militāram efektam. Krievijas sabiedrība Kremļa iebrukumu Ukrainā lielākoties atbalsta vai ir ar to apmierināta. Kijiva, visticamāk, cer, ka gadījumā, ja karš nonāks pie Krievijas iedzīvotāju durvīm, viņi pārvērtēs atbalstu savai valdībai un kara turpināšanai.
Tam piekrīt arī Igaunijas drošības eksperts Rainers Sakss:
"Šiem uzbrukumiem drīzāk ir psiholoģisks raksturs, un to mērķis ir pārliecināt Krievijas iedzīvotājus, ka Ukraina ir spējīga uzbrukt Maskavā esošiem augstas militārās nozīmes objektiem."
Ukraina stiprina bezpilota lidaparātu un raķešu spējas
Ukraina ir divkāršojusi savus centienus attīstīt tālas darbības rādiusa dronu un raķešu spējas, un par to zināmā mērā arī liecina nesenie triecieni Maskavā, norādīja analītiķi.
Izraēlā strādājošais militārais eksperts Deivids Šārps medijam "The Current Time" sacīja, ka Ukraina ir ceļā uz to, lai spētu realizēt tikpat plašus bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kādus Krievija regulāri veic tās teritorijā:
"Šāda līmeņa ieroču masveida izmantošana pret Krieviju vēl nav sasniegta, bet Ukraina ir ceļā uz šī mērķa īstenošanu."
Augusta sākumā pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma Krievijas kuģiem Melnajā jūrā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs paziņoja, ka Ukrainas spējas uzbrukt Krievijai kļūst arvien konkurētspējīgākas:
"Ukrainas kaujas bezpilota lidaparāti un jūras bezpilota lidaparāti kļūst arvien precīzāki, operatori – pieredzējušāki, kaujas koordinācija – efektīvāka, un ražotājiem tiek sniegtas iespējas uzlabot taktiskos un tehniskos parametrus. Augusts Ukrainas medniekiem bija īpaši veiksmīgs."
Ukraina ir attīstījusi un Krievijā izmantojusi vismaz trīs dažādu modeļu bezpilota lidaparātus, tā iepriekš vēstīja medijs "The New York Times", atsaucoties uz ekspertu veikto video materiālu analīzi.
Valstij ir plašas zināšanas aviācijas un inženierzinātnē. Ukrainai pieder uzņēmums "Antonov", kas nodarbojas ar lidmašīnu konstruēšanu, ražošanu un remontu. Der piebilst, ka tas ražo pasaulē lielākās lidmašīnas – tostarp arī radīja kara sākumā iznīcināto pasaulē lielāko kravas lidmašīnu AN-225 "Mriya". Ukrainā darbojas arī pasaulē plaši pazīstamais reaktīvo dzinēju ražotājs "Motor Sich".
Bezpilota lidaparātu tehnoloģijām valsts šogad plāno piesaistīt teju desmit reizes lielākas investīcijas nekā pērn – vairāk nekā 9 miljonus eiro, tā jūlija beigās paziņoja premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Runājot par tālās darbības rādiusa ieroču izstrādi, Stratēģisko un starptautisko studiju centra Vašingtonā militārais analītiķis Marks Kensians norādīja, ka Ukraina potenciāli varētu pārveidot sev piederošās pretkuģu raķetes "Neptun" – jo īpaši, ja saņemtu tehnisku palīdzību no Rietumiem.
Kensians vērtēja, ka tā būtu "liela taktikas maiņa", ja Ukraina uzbruktu Krievijas iekšienē ar ieročiem, kuriem ir liela kravnesība, un trāpītu vērtīgam mērķim. Eksperts arī piebilda, ka kādā brīdī ukraiņi to, visticamāk, paveiks.
Vai ukraiņi gatavojas plašākam iebrukumam Krievijā?
Sarunā ar Igaunijas sabiedrisko mediju ERR drošības eksperts Rainers Sakss norādīja, ka bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas iekšienē šobrīd varētu būt daļa no taktikas karā Ukrainā, – tā Kremlis tiek mudināts savas atlikušās gaisa aizsardzības sistēmas sakoncentrēt ap galvaspilsētu, nevis kara laukā:
"Tā kā Krievija pēdējā pusotra gada laikā Ukrainā ir piedzīvojusi daudz nepatīkamu kauju, liela daļa pretgaisa aizsardzības spēju ir pārvietota uz fronti, bet tur ir zaudētas, kas nozīmē, ka pretgaisa aizsardzības spējas [Maskavā] ir kļuvušas mazākas".
Taču šie uzbrukumi var progresēt arī līdz kam nopietnākam un tas var pastiprināt Kremļa spriedzi ar Rietumiem, jo īpaši – Vašingtonu, "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" norādīja aptaujātie eksperti.
Medijs arī vēstīja, ka ASV ir atteikušās Ukrainai nodot savus bezpilota lidaparātus "Reaper MQ-9" vai tālas darbības rādiusa taktisko raķešu sistēmu "ATACMS", bažījoties, ka Ukraina šos ieročus varētu izmantot, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā.
Minējumus par šādiem Ukrainas plāniem radījuši arī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Oleksija Daņilova izteikumi šī gada sākumā. Viņš paziņoja, ka Ukrainai nav iebildumu pret triecieniem pa militārajiem mērķiem Krievijā, kas tieši saistīti ar karu. Aprīlī Daņilovs gan paziņoja, ka konkrēts lēmums par armijas pretuzbrukumu Krievijas pozīcijām nav pieņemts un visas līdz šim izskanējušās versijas ir spekulācijas.
KONTEKSTS:
Krievija jau vairāk nekā gadu terorizē Ukrainas pilsētu iedzīvotājus ar raķešu un dronu triecieniem, bet pēdējā laikā arī Krievijas teritorijā notikuši vairāki uzbrukumi ar droniem.
Krievija uzbrukumos vaino Ukrainu, kuras amatpersonas devušas mājienus par Ukrainas iespējamo saistību ar šiem triecieniem. Rietumvalstu analītiķi uzskata, ka dronu triecieni tik dziļi Krievijas teritorijā liek uzdot nopietnus jautājumus par Krievijas pretgaisa aizsardzības spējām.
Analītiķi uzskata – uzbrukumi Maskavā parāda, ka Ukraina un tās atbalstītāji vēlas karu novest līdz Krievijas pilsoņu namdurvīm, lai viņi sāktu apzināties, ka Krievijas uzsāktā agresija skar arī viņus. Tas savukārt dara bažīgas ASV, kas pieprasījušas Ukrainai garantijas par neuzbrukšanu Krievijas teritorijā ar amerikāņu piegādātajiem ieročiem, raizējoties par konflikta eskalāciju.
