Ukrainas medijs "DeepState", kas seko norisēm frontē, informē, ka pretinieks spēja salauzt 59. atsevišķās motorizētās kājnieku brigādes aizsardzību un pilnībā okupējis Pervomaisku.

Kaujas par šo apdzīvoto vietu sākās jau 2022. gada augustā, un tas bija viena no frontes "karstajiem punktiem".

Ienaidnieks par šo pilnībā nopostīto apdzīvoto vietu, kurā pirms kara dzīvoja apmēram 2000 cilvēku, samaksājis dārgu cenu, bet upuri ir arī starp dzimtenes aizstāvjiem. 59. brigādes cīnītāji izmisīgi cīnījās par katru pagrabu un spēja ilgi noturēt aizsardzību, pat atrodoties aplenkumā.

Citi avoti vēsta, ka ienaidnieks varētu būt iekļuvis arī Krasnohirivkas pilsētā 20 kilometru attālumā no Doneckas.

To, ka situācija austrumu frontē ir smaga, televīzijā apliecināja arī izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs. Militārās operācijas notiekot  visā frontes līnijā, bet austrumos – Doneckas un Luhanskas apgabalos – ienaidnieka mēģinājumi veikt uzbrukuma operācijas ir īpaši aktīvi. Ukrainas karavīri patlaban cenšas aizkavēt okupantus pie Časivjaras un citos rajonos.

Tikmēr naktī uz trešdienu, 10. aprīli, Ukrainas dienvidu apgabali piedzīvojuši Krievijas raķešu un dronu uzlidojumus. Uzbrucēji ar trim spārnotajām raķetēm apšaudīja Odesas apgabalu. Divas raķetes izdevās notriekt, bet viena trāpīja nenosauktā infrastruktūras objektā. Trieciena rezultātā ir bojātas administratīvās un tehniskās ēkas, bet neviens cilvēks nav cietis.

Dronu uzbrukumus piedzīvoja Mikolajivas un Zaporižjas apgabali, kur bija dzirdami sprādzieni. Daļa no droniem esot lidojuši arī Odesas apgabala virzienā. Taču sīkāka informācija par šo uzbrukumu sekām pašlaik nav pieejama.

Martā Ukrainā pieaudzis upuru skaits

ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ir paziņojis, ka martā Krievijas uzbrukumos Ukrainā ir nogalināti vai ievainoti vismaz 604 civiliedzīvotāju. Tas ir par aptuveni 20% vairāk nekā februārī. Pagājušajā mēnesī Krievijas uzbrukumos ir nogalināti vai ievainoti 57 ukraiņu bērni, kas ir divas reizes vairāk nekā februārī.

ANO apkopotā informācija liecina, ka 93,5% civiliedzīvotāju upuru, kā arī postījumi izglītības un medicīnas iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai ir reģistrēti Ukrainas vadības kontrolētajās teritorijās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas spēki martā uz Ukrainu izšāvuši vairāk nekā 3000 vadāmo bumbu, 600 dronus un 400 raķešu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā vācu izdevumam "Bild" sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešami rietumvalstu ieroči, lai valsts spētu izdzīvot. Tāpēc viņam neesot skaidrs, kādēļ Ukrainas sabiedrotie kavējas piešķirt Ukrainai bruņojumu, kas ļautu efektīvāk cīnīties pret iebrucējiem.

Zelenskis joprojām nav zaudējis cerību, ka Vācija piešķirs Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes "Taurus".

Līdz šim Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir bijis rezervēts attiecībā uz "Taurus" piegādi Ukrainai. Zelenskis to skaidroja ar Šolca iespējamām bailēm no Krievijas kodoldraudiem.

Ukrainas prezidents arī cer, ka ASV Kongress drīzumā apstiprinās vairāk nekā 60 miljardu dolāru vērtas papildu militārās palīdzības piešķiršanu Kijivai.

ASV šonedēļ viesojas Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons, lai censtos pārliecināt amerikāņu politiķus par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu. Viņš vakar pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu vērsās pie ASV Kongresa locekļiem ar aicinājumu atbalstīt papildu militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai, jo tas esot ASV un tās tuvāko sabiedroto drošības interesēs.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.