Trīsdesmit gadu veco Diabu Zeidanu, celtnieku pēc profesijas, LTV satika Žiana ciemā Erbīlas pievārtē. Viņš nāk lēnām, saudzējot savainoto kāju, kas cietusi piedzīvotajā pie Baltkrievijas robežas. Diabs ir viens no vairākiem simtiem kurdu, kuri šajās dienās atgriezušies Irākā no Baltkrievijas ar pirmo repatriācijas reisu. Viņš bija devies prom no valsts ar visu 36 cilvēku lielo ģimeni. Gluži vienkārši gribējis labāku dzīvi un darbu.
Par iespēju doties uz Baltkrieviju, kas pavērtu ceļu uz Eiropu, viņš uzzinājis internetā. “Es zināju, ka Baltkrievijā valda diktatūra. Bet kāda gan man par to daļa,” saka Diabs.
Aicinājums izmantot Baltkrieviju kā vārtus uz Eiropu ir bijis tik vilinošs, ka nebaidījušas pat lielās summas, ko, vienotā sistēmā saslēgtas, tūrisma aģentūras prasījušas par vīzām un avio biļetēm. Diabs paņēmis ap 10 000 dolāru lielu aizdevumu.
“Es devos uz Bagdādi un no turienes uz Dubaiju, un no turienes uz Baltkrieviju. Viss bija iekļauts, pilna pakete – vīza, lidojums un uzturēšanās viesnīcā ar visām brokastīm un pat veselības apdrošināšana. Dienu bijām viesnīcā, tad ņēmām taksometru un piecas stundas braucām, lai nokļūtu līdz mežam. Un tad baltkrievi mums teica, ka divu stundu gājienā mēs sasniegsim robežu un ka tur būs kāds, tā sacīt, kontrabandists, kas palīdzēs šķērsot robežu.
Bet realitātē mēs nogājām divas dienas un atdūrāmies pret Baltkrievijas robežas drāšu žogu,” stāsta Diabs.
Un tā mežā pavadītas daudzas dienas. Aizgājuši līdz pat Baltkrievijas un Lietuvas robežai. Telefonā viņš saglabājis video, kur redzams, kā ģimene vada laiku zem klajas debess, dzer ūdeni no meža dīķa un lūdz palīdzību tikt atpakaļ.
Pie Lietuvas robežas atkal satikuši baltkrievus, kuri visus nogādājuši sākuma punktā pie Polijas robežas. Un tur atkal žogs, un tad sapratuši, ka tālāk ceļa nebūs. Mēģinājuši nokļūt atpakaļ Minskā.
“Kādu vakaru satikām cilvēku, viņš bija baltkrievs. No sākuma nobijāmies, bet tad runājām un izstāstījām, ka gribam atpakaļ uz Minsku. Viņš teica – nav nekādu problēmu. Viņš kaut kam piezvanīja un tad vaicāja, cik mēs varam maksāt, lai nokļūtu Minskā. Mēs teicām, ka atdosim visu. Gājām viņam līdzi un ieraudzījām, ka stāv vesels autobuss. Mēs viņam iedevām vairāk nekā 2000 dolāru,” atklāj Diabs.
Minskā viņi tikuši pirmajā repatriācijas reisā devās atpakaļ uz Irāku. Erbīlā Diabs un viņa ģimene ir zaudējuši pilnīgi visu – īpašumu, iekrājumus. Tagad viņi mēģina saprast, kā atdot milzīgos parādus. Dzīvo pie draugiem, kas viņus uz laiku izmitina.
Un atkal meklē ceļus, kā tikt Eiropā, lai atpelnītu to, ko ir zaudējuši, kļūdami par Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma hibrīdkara ieroci.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
