Rīts Ļvivas militārajā licejā sākas ar stāšanos ierindā. Tajā uzņem bērnus no 13 gadu vecuma, un šogad licejā bija lielākais uzņemšanas konkurss un konkurence kopš 2014. gada. Iestājās vairāk nekā divi simti zēnu.
"Šeit ir daudz labākas un lielākas perspektīvas nekā citās skolās. Interesantākas mācības. Lielāka fiziskā sagatavotība. Man šeit ir daudz interesantāk nekā skolā," stāstīja Ļvivas militārā liceja kadets Rostislavs.
Mazdēlu atbalsta arī vectēvs, kura dēls arī bija armijas cilvēks.
"Esmu laimīgs vectēvs. Bet mana dēla dzīvību izdzēsa karš. Nākotnē mans mazdēls būs karavīrs. Viņš ir ļoti līdzīgs savam tēvam. Gan raksturā, gan izskatā," teica Rostislava vectēvs.
Tikmēr Svjatoslavu iestāties licejā iedvesmoja Ukrainas militārās brigādes "Azov" komandieris Deniss Prokopenko:
"Pēc militārā liceja beigšanas es gribu doties mācīties uz Nacionālo Sauszemes spēku akadēmiju un pēc tam kļūt par virsnieku Ukrainas bruņoto spēku gaisa desanta vienībā."
Lai redzētu, kā dēls, nu jau liceja audzēknis, saņem savas pirmās formas tērpa uzšuves, Volodimirs speciāli pieteicis atvaļinājumu.
"Dēls iestājās licejā. Nezinu – varbūt manās pēdās aizgāja. Kad jautāju, kādu profesiju viņš grib izvēlēties, viņš neko neteica. Viņš tik pateica: "IT jomā nestrādāšu," klāstīja Volodimirs, kurš arī nodarbināts militārajā nozarē.
Kadeti bieži vien ir savu ģimeņu tradīciju turpinātāji. Iepriekšējos gados apmēram 40% audzēkņu nāca no ģimenēm, kurās tēvi vai vectēvi ir vai bijuši karavīri. Kopš Krievija sāka karu pret Ukrainu, šādu kadetu ar militārām saknēm ir daudz vairāk.
"Gandrīz puse no uzņemtajiem bērniem ir jaunieši, kuru vecāki piedalījās vai piedalās karā. Ir seši bērni, kuru vecāki gāja bojā. Ir bērni bāreņi. Jaunie kadeti pārsvarā ir no Ukrainas rietumiem. Taču ar katru gadu mums arvien vairāk ir jauniešu no Kijivas, arī Dņipro un Ukrainas dienvidiem kopumā," apliecināja Ļvivas militārā liceja vadītājs Jurijs Husars.
Ļvivas militārais licejs šiem jauniešiem ir pirmais pakāpiens karjerā. Pēc tam absolventi turpina izglītoties augstskolās un kļūst par virsniekiem Ukrainas bruņotajos spēkos, robežsardzē, drošības dienestā un citās struktūrās.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
