Līdz ar to pašreizējie uzbrukumi ir vērienīgākie kopš kara sākuma, norādījis Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko.
Kopš marta beigām Krievija gandrīz katru dienu ir uzbrukusi Ukrainas elektrotīklam, izraisot lielus elektroenerģijas padeves pārtraukumus ziemeļaustrumos esošajā Harkivā.
Dānijas Ārlietu ministrija paziņojusi par palīdzību Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai 5,8 miljonu dolāru apmērā. Līdzekļi tiks novirzīti Ukrainas spējai atjaunot bojāto infrastruktūru un izstrādāt enerģētikas sistēmu, kas ir izturīgāka gan pret skarbām ziemām, gan pret Krievijas uzbrukumiem. Saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta datiem Dānija ir piešķīrusi Ukrainai gandrīz 9,5 miljardus ASV dolāru, tādējādi tā ir otra lielākā finansiālā atbalstītāja procentos no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka Šveice globālu miera samitu par Krievijas karu pret Ukrainu plāno sarīkot jūnija vidū Lucernas pilsētā. Samitā būtu uzaicinātas 80–100 valstis.
Paredzams, ka samita dalībnieki apspriedīs Kijivas desmit punktu miera formulu un izveidos kopīgu dokumentu par to, kas jādara, lai atjaunotu Ukrainas suverenitāti. Miera plāns paredz visu Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas teritorijas, Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanu, visu karagūstekņu un deportēto atbrīvošanu, kā arī kara noziegumu pastrādātāju sodīšanu. Priekšlikumā ir arī aicināts nodrošināt Ukrainas enerģētisko noturību, nodrošinātību ar pārtiku un kodoldrošību.
Maskava ir noraidījusi šo priekšlikumu un paziņojusi, ka tā neapmeklēs gaidāmo samitu Šveicē, pat ja tiks uzaicināta. Būtiska uzmanība samitā tiks pievērsta arī tā dēvētajām globālo dienvidu valstīm. Un kā norāda avoti, galvenais nav jautājums par Krievijas, bet gan Ķīnas dalību šajā samitā. Ķīna iepriekš norādījusi, ka jebkādās miera sarunās pie galda jāsēž arī Krievijai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
