Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" vēsta, ka valdība likumprojektu parlamentā iesniedza 25. decembrī. Tas precīzi nosaka militārpersonu atvaļināšanas termiņu – 36 mēneši, kā arī paredz papildu sankcijas pret personām, kas izvairās no iesaukšanas.
Tomēr divas likumdevēja komitejas uzskata, ka dokuments jāpilnveido, jo pastāv nopietni korupcijas riski. Piemēram, strīdus raisa norma, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām nodrošināt iesaucamo ierašanos kara komisariātā.
Militārie eksperti un amatpersonas jau iepriekš norādīja, ka karš ir ieildzis, tāpēc nepieciešams domāt par karavīru rotāciju un vienību papildināšanu. Izskanējis arī iespējamais mobilizējamo skaits – līdz 500 000. Arī frontes cīnītāji atzinuši, ka cīnās līdz spēku izsīkumam.
Krievijas armija frontē, izņemot Hersonas apgabala dienvidu daļu, pārgājusi uzbrukumā, un papildu problēmas rada ienaidnieka plaši izmantotie droni un planējošas aviācijas bumbas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
