Atmīnēšana varētu prasīt pat simtus gadu
Eksperti prognozē, ka Ukrainas lauku atmīnēšana var prasīt vairākus desmitus vai pat simtus gadu.
Sākotnēji svarīgākais ir atrast un iezīmēt vietas, kur ir kaut kas neuzsprādzis. Tās var būt mīnas, raķetes, granātas, kasešu munīcija un citi spridzekļi. Jau pērn tika lēsts, ka to dēļ Ukrainā tiek zaudētas ražas, ar ko varētu pabarot 80 miljonus cilvēku. Lai laukus atkal varētu izmantot un zemnieki nebaidītos tos apstrādāt, atmīnētāji vispirms pārliecinās, kuras teritorijas ir tīras un kur lauksaimnieki jau uzreiz var droši strādāt. Vietas, kur ir mīnas, tiek precīzi iežogotas, lai vēlāk spridzekļus var neitralizēt.
Visvairāk no mīnām cietuši civiliedzīvotāji
Pēdējos divos gados visvairāk cietuši ir civiliedzīvotāji – galvenokārt tad, kad fronte jau pārgājusi pāri, bet tik ļoti gribas atgriezties mājās, ka piemirstas – zemē atstātie ienaidnieka ieroči joprojām darbojas.
Kopš 2014. gada, kad Krievija sāka okupēt Ukrainas zemes, no mīnām un cita veida karalaukos atstātiem spridzekļiem ievainoti 2578 cilvēki, bet nogalināti – 1177, liecina organizācijas "The Halo Trust" dati. Taču uzskata, ka skaits ir lielāks par oficiāli reģistrēto.
Par vissarežgītākajiem uzskata mīnu laukus Mikolajivas un Harkivas apgabalos, kur spridzekļu izvietošanas apjomi atzīti par nepieredzētiem vismaz kopš Otrā pasaules kara laikiem. Arī citos Ukrainas apgabalos piesārņojums ar spridzekļiem ir milzīgs.
Atmīnēšanas organizācijas "The Halo Trust" menedžeris Ukrainā Pīts Smits norādīja: "Tas, ko skaidri redzam Zaporižjas apgabalā, ka tur ir veselām rindām – tur ir miljoniem mīnu, kas domātas transportlīdzekļiem."
Atrastos spridzekļus rūpīgi pēta
Viss, kas atrasts Ukrainas zemē un neitralizēts, tiek arī rūpīgi pētīts, lai meklētu labākos veidus, kā konkrēto spridzekli atrast.
Smits skaidroja: "Mīnas, kas ir no metāla, ir viegli atrast. Bet daudz grūtāk pamanīt tās, kas ir no plastmasas. Jālieto dažādi paņēmieni. Arī vairākas metodes, kā izvairīties no vadiem, kas ir savienoti ar mīnām un liek tām uzsprāgt."
Iedzīvotāju aptaujāšana par to, kur Krievijas karaspēks varētu būt kaut ko atstājis, tiek papildināta ar izlūkdronu sniegtajiem datiem.
Atmīnēšanas organizācijas darbinieks Sergijs stāstīja par bezpilota lidaparātu izmantošanu mīnu meklēšanā: "To var gan manuāli vadīt, lai apskatītu apkārtni, un var arī iepriekš noteikt maršrutu, pa kuru tam jāveic novērošana. Tā iecere ir, lai ar šī drona palīdzību var izveidot kartes, pēc kurām tālāk strādāt."
Tiek testēti arī droni, kas ar speciāliem sensoriem spētu pēc iespējas labāk iztaustīt to, kas ir pazemē. Un palīdz arī labi zināmi, bet speciāli pielāgoti rīki no zeltraču arsenāla Austrālijā. "Galvenokārt šis uzņēmums izgatavoja detektorus zelta meklēšanai. Mūsu organizācija ar šo uzņēmumu sadarbojas ļoti cieši. Un viņi izstrādā to tā, kā vajag mūsu vajadzībām," pastāstīja atmīnēšanas organizācijas darbinieks Sems.
Organizācija atminēšanas darbos šogad cer iesaistīt vēl 1000 speciālistu
Smits, kam iepriekš bijusi vairāk nekā 30 gadu pieredze britu armijā, lepojas, ka viņa organizācija Ukrainā gada laikā ir spējusi vairāk nekā dubultot savu apmācīto darbinieku skaitu, un cer, ka atmīnētāju darbs tiks pielīdzināts dienestam frontē.
"Nepieciešamība pēc iesaukuma armijā ir, bet no savas puses varu teikt, ka mobilizācijai nevajadzētu pakļaut tos, kas strādā mūsu organizācijā. Katru dienu tūkstotis vīriešu un sieviešu riskē ar savām dzīvībām, lai atmīnētu šos laukus. Un manā izpratnē viņi veic reālu ieguldījumu Ukrainas atveseļošanā," atzīmēja "The Halo Trust" menedžeris Ukrainā.
Iecere ir panākt, lai arī šogad atmīnēšanā var iesaistīt vēl ap 1000 jaunu apmācītu speciālistu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
