Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informēja, ka 12 metrus augstā egle, tāpat kā pagājušajā gadā, ir mākslīga un uzstādīta un izrotāta par mecenātu līdzekļiem. Taču, pretēji citiem gadiem, tā ir krietni mazāka, ne tik krāšņi izgaismota, kā arī pati iedegšanas ceremonija nebija plaši izziņota, lai nepulcinātu lielu ļaužu pūli – tādi ir svētki kara laikā.
Tas ir veltījums valsts aizstāvjiem un aizstāvēm, bet svētku moto šogad ir "Drosmīgās sirdis". Tāpēc kokā ir rotājumi zilu un dzeltenu sirsniņu formā, bet galotnē uzstādīts Ukrainas ģerbonis – valstiskuma, cieņas un spēka simbols.
Cilvēkiem pret ziedojumiem arī dota iespēja vienu rotājumu paņemt līdzi.
Vislielāko prieku par eglīti izrādīja bērni. Viņiem šis ir brīnumu laiks, ko nevar aizēnot pat apkārt notiekošais karš. Un bērnu prieks dod kaut nelielu cerības staru viņu vecākiem.
"Man ļoti patīk eglīte. Mēs sen neesam bijuši Kijivā un sen arī neesam redzējuši svētku eglīti," vērtēja Irpiņas iedzīvotāja Varvara Harakoja.
"Ļoti ātri parādās svētku noskaņa. Mēs ticam un ceram, ka karš drīz beigsies un viss atkal būs labi. Jo bērni jau ir sākuši rakstīt vēstules Ziemassvētku vecītim, taču tās ir ļoti sāpīgi lasīt," piebilda sieviete.
Varvara ar savu meitiņu Zlatu ieradās no Irpiņas, lai apskatītu svētku eglīti. Viņas karu ir redzējušas sejā – abu mājas iznīcināja Krievijas iebrucēji kara pirmajās nedēļās.
"Vēstulē Ziemassvētku vecītim es uzrakstīju lai izglābj manu ģimeni un lai beidzas karš," stāstīja Zlata.
Uz pasākumu ieradusies arī Jūlija ar savu trīs gadus veco meitiņu. Viņa pirms kara dzīvoja Mariupolē, taču tagad ir pārcēlusies uz Kijivu. Viņai vairs nav dzimto māju, kur atgriezties.
"Mariupole bija ļoti skaista un arī tur vienmēr uz svētkiem bija skaista Ziemassvētku eglīte. Šeit viss atgādina mājas, tieši tā kā es to atceros Mariupolē. Taču tās visas tagad ir tikai atmiņas un nekas nespēs to atkal atgriezt dzīvē, lai kā mēs to vēlētos," teica Jūlija.
Galveno pilsētas egli ieskauj vēl citas, mazākas eglītes, kā arī dekorācijas, kur apmeklētājiem nofotografēties.
"Mēs neorganizēsim lielus publiskos pasākumus šajos svētkos, taču neraugoties uz to, mēs nedrīkstam atļaut krieviem nozagt šos svētkus mūsu bērniem," pēc svētku eglītes atklāšanas žurnālistiem stāstīja Kijivas mērs Vitālijs Kļičko.
Ukrainas galveno svētku egli ziedoja brīvprātīgie. Viņi arī to uzstādīja un izrotāja, norādot, ka valstij ir jādomā par aizsardzību, tāpēc par svētkiem vēlējušies parūpēties privātie ziedotāji.
Iedzīvotājiem arī dota iespēja iegādāties eglītes un to tirdziņi darbosies no 4. līdz 31. decembrim. Kopumā plānots izveidot 150 tirdzniecības vietas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
