Militārpersonas jau mēnešiem ilgi lūgušas valdību iesaukt armijā vairāk karavīru, līdz pusmiljonam, un atbrīvot spēkus izsmēlušās armijas daļas. Kā iepriekš atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, karavīru skaits Ukrainas armijā šobrīd ir aptuveni 880 tūkstoši.
Pēc parlamenta atteikšanās debatēt par likumprojektu pagājušajā mēnesī šodien pirmajā lasījumā to apstiprināja 243 deputāti. Likumprojekta pieņemšanas process varētu ilgt vairākas nedēļas, un otrajā lasījumā gaidāmi grozījumi.
Likumprojekts, ko valdība iesniedza decembrī, paredz pastiprināt sodus tiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, un samazināt karadienesta vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Tas arī paredz samazinātu obligāto karadienesta laiku no neierobežota līdz 36 mēnešiem.
Tiesa, likumprojekts vēl tiks grozīts otrajā lasījumā. Iepriekš Ukrainā valdošās partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija prognozēja, ka arī otrais lasījums varētu notikt februārī.
"Likumprojekts tika pieņemts bez komitejas priekšlikumiem. Tālāk 14 dienu laikā līdz 21. februārim tiks veikti grozījumi, pēc tam sekos otrais lasījums. Citiem vārdiem sakot, likumprojekts kopumā, visticamāk, tiks pieņemts februāra pēdējā nedēļā, parakstīts marta sākumā un stāsies spēkā pēc mēneša, aprīlī," sacīja deputāts Jaroslavs Žeļezņaks.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Eiropas Savienība februāra sākumā vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā, taču ASV iekšējo politisko strīdu dēļ aizvien nav panākta vienošanās par palīdzību kara skartajai valstij.
