Ukrainā, Odesas apgabalā, Krievijas dronu uzbrukumā ir nogalināts vismaz viens cilvēks. Apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers informēja, ka Krievijas dronu uzbrukumā nogalinātais ir vīrietis, kurš strādāja kādā lauksaimniecības uzņēmumā Izmailā, kas ne pirmo reizi ir piedzīvojusi Krievijas uzbrukumus. Tur atrodas viena no ostām, ko izmanto Ukrainas labības un citu lauksaimniecības produktu eksportēšanai.

Kipers piebilda, ka vairākās apdzīvotajās vietās pēc uzbrukumiem ir izcēlušies ugunsgrēki, bet triecienos ir nodarīti postījumi graudu elevatoriem, administratīvajām ēkām un lauksaimniecības uzņēmumiem. Tātad var secināt, ka Krievija kārtējo reizi apzināti ir uzbrukusi ostu un lauksaimniecības infrastruktūrai.

Vismaz viena Krievijas drona atlūzas pēc trieciena Ukrainai, pēc visa spriežot, nokritušas arī Rumānijas teritorijā. To atzinis Rumānijas aizsardzības ministrs Angels Tilvars. Iepriekš Rumānija to bija noliegusi, taču tagad atrastas detaļas, kas varētu būt drona atlūzas.

Rumānijas prezidents Klauss Johanniss teica – ja informācija apstiprināsies, tas būs uzskatāms par nopietnu suverenitātes pārkāpumu.

Naktī visā Ukrainā skanēja gaisa trauksmes, kas brīdināja par iespējamiem Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem.

Galvaspilsētā Kijivā bija dzirdami sprādzieni. Varas iestādes informēja, ka aktīvi darbojas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Frontē turpina pretuzbrukumu

Ja pievēršamies situācijai frontē, tad ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā raksta, ka Ukrainas armijas vienības turpina pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabala rietumos un virzās uz priekšu gar Krievijas karaspēka izveidotajiem nocietinājumiem.

Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Zaporižjas apgabalā ir atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas un valsts aizstāvji mērķtiecīgi turpina virzīties uz okupēto Melitopoles pilsētu, kuras atkarošana ir būtiska, lai nogrieztu sauszemes koridoru, kas savieno Krieviju ar Krimas pussalu.

Militārais eksperts Serhijs Zgurecs uzskata, ka līdzšinējā Ukrainas karaspēka stratēģija frontē valsts dienvidaustrumos ir bijusi sekmīga. Taču daudz būšot atkarīgs no tā, vai šie pasākumi turpināsies nākamos divus mēnešus pirms aukstāku laikapstākļu iestāšanās.

Ukrainas cilvēki un vērtīgie priekšmeti

Tikmēr Maskavas ieceltie vietvalži okupētajās teritorijās Zaporižjas apgabalā organizējot uzņēmumu izlaupīšanu un izstrādājot plānu, kā izvest vērtīgos priekšmetus, ziņo Ukrainas Nacionālās pretošanās centrs.

Piemēram, okupētajā Tokmakas pilsētā lielā metālapstrādes uzņēmumā esot demontētas iekārtas, kuras ir aizveduši Krievijas karavīri. Šāda rīcība esot saistīta ar iebrucēju karaspēkam nelabvēlīgo situāciju frontē.

Kopš pilna apmēra kara sākuma Ukrainu ir pametuši aptuveni 6,7 miljoni iedzīvotāju. Ukrainas Ekonomiskās stratēģijas centrs prognozē, ka vairāk nekā trīs miljoni no kara bēgļiem jeb gandrīz 8% no Ukrainas pirmskara iedzīvotāju skaita neatgriezīsies dzimtenē. Tam ilgtermiņā būšot nopietnas ekonomiskās sekas, un tas var iedragāt Ukrainas valdības ambiciozos plānus par valsts atjaunošanu pēc kara.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.