Augstas amatpersonas no aptuveni 40 valstīm, arī ASV, Indijas un Ķīnas, sestdien Saūda Arābijā pulcējas sarunās ar mērķi panākt vienošanos par Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu izbeigšanas principiem.

"Reuters" atgādina, ka Pekina atteicās nosodīt Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā un nepievienojās iepriekšējai miera sarunu kārtai Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. Tomēr tagad Ķīnas pārstāvis ir piedalījies Saūda Arābijas organizētajā samitā, kurā Kijiva virzīja savu miera formulu bez Krievijas puses iesaistes.

Kā aģentūrai norādīja ASV domnīcas "Stimsona centrs" Ķīnas programmu direktors Juns Suns: "Pekina ir labvēlīgi noskaņota pret centieniem panākt mieru, taču tā arī saprot, ka Pekinas piedāvātā miera iniciatīva negūs Rietumu atbalstu.

Vienlaikus Pekina nevēlas pagriezt muguru citām uzticamām miera iniciatīvām, ko piedāvā valstis, kas nav Rietumu valstis".

Eksperti norādīja, ka Pekina par šīm pieejas maiņām izlēma laikā, kad Ķīnas iekšpolitiskā situācija ir diezgan sarežģījusies. Nesen Pekina pēkšņi un nezināmu iemeslu dēļ atlaida Ārlietu ministrijas vadītāju Cjinu Gangu, kurš šo amatu bija ieņēmis tikai sešus mēnešus. Turklāt citā dienā pēkšņi tika nomainīta Tautas atbrīvošanas armijas raķešu spēku pavēlniecība.

Šanhajas starptautisko attiecību eksperts Šens Dingli tikmēr norādīja, ka Krievija galu galā karā tiks sakauta, tāpēc Ķīnai jātiecas uz starptautisku sadarbību, vienlaikus nepaātrinot Krievijas sabrukumu.

Savukārt Singapūras Starptautisko studiju skolas asociētais profesors Li Mindzjans uzskata, ka Pekina vēlas labāk izprast citu valstu pozīcijas un "iespējams, arī mēģina izpētīt pašas pielāgošanās un manevrēšanas spējas".

Saūda Arābijas politiskais analītiķis Salmans Al-Ansari tikmēr norādīja, ka Rijādas spēja piesaistīt Ķīnu Džidas samitam līdzās citām globālo Dienvidu valstīm parāda, ka Tuvo Austrumu monarhija ir uzticams pasaules mēroga starpnieks un miera uzturētājs.

"Un Saūda Arābija ir ilgi praktizējusi savas starpniecības spējas. Iepriekš tas tika darīts ar Libānu, ar Āfrikas raga valstīm. Eritrejā un Etiopijā, un tagad tas tiek darīts ar konfliktējošām pusēm Jemenā un arī Sudānā", sacīja Al-Ansari.

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka Džidā norisinājās "ļoti produktīvas konsultācijas" par galvenajiem principiem, uz kuriem jābalstās taisnīgam un ilgstošam mieram.

"Bija dažādi viedokļi, taču visi klātesošie apliecināja savu valstu atbalstu ANO Hartas principu ievērošanai, kā arī starptautisko tiesību un valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes neaizskaramības ievērošanai. Un tieši uz šiem principiem balstās prezidenta Zelenska piedāvātā miera formula, par kuru mēs runājām ļoti detalizēti," paziņoja Jermaks.

Viņš arī atzīmēja, ka lielākā daļa valstu, kas piedalījās sanāksmē, jau ir noteikušas savu lomu Ukrainas miera formulas punktu īstenošanai.

"Puses vienojās turpināt darbu dažādos reprezentatīvos līmeņos, lai panāktu taisnīgu un visaptverošu mieru," piebilda Jermaks.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.