ĪSUMĀ:
- Ledus halles bez amatieriem un jauniešiem zaudē lielāko daļu ienākumu.
- Sporta spēlēs nevēlas ilgstoši atstāt bērnu un jauniešu komandas bez treniņiem telpās.
- IZM apkopos informāciju par ieņēmumu kritumu sporta infrastruktūras objektos.
- Ierobežojumu mērķis – nepieciešamība cīņā pret Covid-19 nošķirt sociālos burbuļus.
Ledus halles "Kurbads" direktors un bijušais valstsvienības hokejists Jēkabs Rēdlihs pirmdien Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" atzina, ka lielākais mulsums bija par kraso ierobežošanu, kas "vienkāršai tautai nav saprotama". Lai "Kurbada" halle strādātu bez zaudējumiem, pēc Rēdliha teiktā, mēnesī nepieciešams 50 000 eiro apgrozījums, kas bez amatieru un jauniešu hokeja nav iespējams.
Tādēļ Rēdlihs negrib gaidīt trīs nedēļas līdz noteiktajām ierobežojumu beigām 6. novembrī, turklāt jaunieši skolas brīvlaikā tāpat daudz uzturoties sabiedriskās vietās, radot veselības riskus. Rēdlihs ir pārliecināts, ka hokejā bez slidošanas meistarību noturēt nav iespējams, bet ledus hallēs var nodrošināt efektīvu treniņu organizēšanu, kas ļautu kontrolēt riskus. Rēdlihs nav apmierināts, ka risinājumi tika meklēti tik vēlu, lai gan jau augustā visi runājuši par otro saslimšanas vilni.
Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss sacīja, ka
nozares speciālistu neuzklausīšana pirms jauno ierobežojumu noteikšanas bija sāpīga, taču epidemioloģiskās situācijas dēļ krasa rīcība bija nepieciešama.
Cipruss uzskata, ka jau septembrī bija jāsāk ieviest preventīvus pasākumus, kas ļautu veiksmīgāk ierobežot Covid-19 izplatību. Ja jaunajiem basketbolistiem ārpus telpām jātrenējas tikai trīs nedēļas, tas vēl būtu pieciešams, bet, situācijai ieilgstot, būtu jāmeklē cits risinājums. Viņš piebilda, ka sporta spēļu veidi telpās ir visai līdzīgi, tādēļ var piemērot visiem vienādus noteikumus. Sporta skolās basketbolistiem situācija neesot iepriecinoša, taču sporta veidā infrastruktūru vairāk uztur pašvaldības, tādēļ privātajā sektorā zaudējumi nav tik lieli, piebilda LBS ģenerālsekretārs.
Turpretim Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs aicināja sporta nozarē iesaistītos izkāpt no savām kurpēm un paskatīties uz situāciju valsts mērogā. Lēmums par jaunajiem ierobežojumiem tapa ātri, kad kļuva skaidrs, ka saslimstības rādītāji strauji pieaug, paskaidroja Severs. Veselības ministrijas (VM) un epidemiologu viedoklis bijis tāds, ka jāaptur visas ārpusdarba aktivitātes. IZM uzrunāja 10 sporta organizācijas apspriest iespējamos risinājumus, bet līdz to ieviešanai gan nenonāca.
Ledus haļļu asociācijai ir lūgts apkopot informāciju par ierobežojumu radīto ieņēmumu kritumu,
tāpat kā Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) par olimpiskajiem centriem, bet Latvijas veselības un fitnesa asociācijai – par fitnesa un trenažieru zālēm.
"Valdības ierobežojumu dēļ tagad tiešā veidā cietīs tās organizācijas un bāzes, kurām organizētas nodarbības veido ienākumu lielāko daļu," teica Severs. "Hokeja hallēm tas ir 80–90 procenti [ienākumu]."
Severs atzina, ka nevar nosodīt sporta sabiedrību par vēlēšanos darboties, taču uzsvēra nepieciešamību uz trim nedēļām nošķirt sabiedrībā sociālos burbuļus. Labvēlīgo situāciju un epidemioloģisko "aizvēju" sportā vasarā lielā mērā noteica skolas brīvlaiks. Turpretim
rudenī saslimšana krasi pieauga skolu sistēmā un lēmumi bija jāpieņem ātri, neatstājot laiku garākām, lai arī konstruktīvām diskusijām,
norādīja IZM Sporta departamenta direktors.
Valdība sporta nozarei atbalstam Covid-19 situācijā piešķīra piecus miljonus eiro. No papildu finansējuma halle "Kurbads" gan neko nesaņēma, bet 300 000 eiro tika novirzīts Latvijas Hokeja federācijai valstsvienības vajadzībām.
Sākotnējie centieni risināt Covid-19 izplatības pieaugumu ar reģionāliem ierobežojumiem nebija pietiekami efektīvi, jo saslimšanas rādītāji uzkāpa tik augstu, ka kļuva nepieciešami plašāki mēri, norādīja Severs. Viņš rēķinās, ka lielu iekštelpu pasākumu sportā nebūs līdz gada beigām, bet treniņus, iespējams, varētu organizēt mazākās grupās, iztiekot ar audzēkņu mazāku komunikāciju ārpus treniņu zāles.
KONTEKSTS:
Cīņā pret Covid-19 ieviestie ierobežojumi paredz iespēju grupās trenēties tikai āra apstākļos, bet neizmantojot ģērbtuves, kā arī individuāli vai attālināti. Grupā drīkst būt līdz 30 cilvēkiem, ieskaitot treneri. Individuāli treniņi ir atļauti vienam audzēknim ar vienu treneri. Sporta skolām IZM iesaka āra vai attālinātus treniņus.
Bez ierobežojumiem treniņus var turpināt pieaugušo Latvijas izlases sportisti gan telpās, gan ārpus tām, kā arī Latvijas Olimpiskās vienības un Paralimpiskās vienības dalībnieki. Nav ierobežojumu arī augstāko līgu pieaugušo komandām sporta spēlēs. Nepilngadīgie komandu dalībnieki drīkst trenēties ārpus telpām vai individuāli.
Sporta pasākumi no 17. oktobra līdz 6. novembrim ir aizliegti, izņemot stingri reglamentētas starptautiskas sacensības, kas ir starptautisko federāciju kalendāros un kur rīkotājiem ir noteikts ievērot papildu drošības prasības. Drīkst notikt arī sacensības sporta spēļu veidos augstākajā līgā pieaugušajiem.