LOK Izpildkomiteja otrdien secināja, ka tā spiesta darboties nepilnā sastāvā, jo pēdējā laikā to pametušas vairākas personas. Dažās sporta federācijās notikušas vadītāju maiņas un tādēļ vairāki sporta veidi Izpildkomitejā faktiski vairs netiek pārstāvēti. Organizācija uzskata, ka tādēļ nepieciešams "restarts" Izpildkomitejas darbā.
Līdz ar to, LOK Izpildkomiteja pieņēma lēmumu LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesiju rīkot 20.martā, vienlaicīgi ar 2019.gada pārskata un 2020.gada budžeta apstiprināšanu.
"Vēlamies redzēt LOK kā modernu, inovatīvu organizāciju ar spēcīgu vadības centru - LOK Izpildkomiteju", situāciju raksturo LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. "2016.gadā izveidoto LOK Izpildkomiteju atstājušas vairākas personas un tā vairs nedarbojas pilnvērtīgi. Atsevišķās sporta federācijās - basketbola, futbola, hokeja, volejbola, vieglatlētikas un džudo, notikušas vadītāju maiņas un šie sporta veidi Izpildkomitejā faktiski vairs netiek pārstāvēti. Ir laiks atjaunot mūsu komandu, iegūt pilnvērtīgu mandātu, atbalstot sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm Tokijā šajā gadā un ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā 2022.gadā, vienlaikus risinot aktuālus LOK un Latvijas sporta nozarei nozīmīgus jautājumus."
LOK atgādina, ka 2021.gadā gaidāmas pārmaiņas valsts sporta pārvaldības un finansēšanas sistēmā, pie kurām Izglītības un zinātnes ministrijā darbs sāksies jau aprīlī. Šobrīd paredzēts, ka 2021.gadā valsts sporta budžets samazināsies.
Tāpat zināms, ka valsts noteiks ne tikai prioritātes sporta federāciju finansiālajam atbalstam no valsts budžeta, bet arī pieprasīs efektivizēt sporta organizāciju darbību un ekonomēt līdzekļus.
"Tas liecina, ka arī LOK jābūt jaudīgai sporta organizācijai un jāieņem aktīva pozīcija cīņā par 2021.gada un tālāko gadu sporta budžetu. Un mums ir jānodrošina gan pilnvērtīga sporta veidu bloku un sporta atbalstītāju pārstāvniecība LOK Izpildkomitejā, gan pašas Izpildkomitejas pilnvērtīga un ražīga darbība", atzīst Tikmers.
Savukārt LOK prezidents Aldons Vrubļevskis uzsver, ka valstij nepieciešams stabils un pilnvērtīgs sadarbības partneris, kas ir visas sporta nozares interesēs.
"Nacionālo olimpisko komiteju amatpersonu vēlēšanas pirms olimpiskajām spēlēm ir vispārpieņemta prakse Eiropā, kas pilnībā atbilst Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieteikumiem par labu pārvaldību sporta organizācijās", atklāj Vrubļevskis. "Šāda prakse ir vairāk kā 30 Eiropas valstu olimpiskajām komitejām, mūsu ziemeļu kaimiņus igauņus ieskaitot. Vēlēšanu sesija pirms olimpiskajām spēlēm nodrošinās, ka tā nenotiek sakāpinātā gaisotnē, kāda parasti ir pēc olimpiskajām spēlēm, kad vēlēšanu rezultātus subjektīvi un emocionāli neapšaubāmi ietekmē olimpisko spēļu rezultāti. Marta sesijā varēsim racionālā gaisotnē pārrunāt olimpiskās kustības un sporta nozares situāciju šobrīd, un darāmo tuvākā un tālākā nākotnē, kā arī bez liekām emocijām sarīkot objektīvākas LOK individuālo locekļu un amatpersonu vēlēšanas. Tāpat sarīkojot vienu, nevis divas sesijas gadā, ietaupīsim arī finanšu līdzekļus."
Pirms četriem gadiem Vrubļevskis uz ceturto termiņu tika pārvēlēts LOK prezidenta amatā.
Pēc LOK darbības atjaunošanas 1988.gadā tai bijuši divi prezidenti, no 1988. līdz 2004.gadam komitejas prezidents bija Vilnis Baltiņš, kurš amatā pavadīja četrus termiņus, bet no 2004.gada šo krēslu ieņēmis Vrubļevskis.
Kandidātus amatam varēja izvirzīt olimpisko sporta veidu federācijas.