Tokijas pašvaldības ēkā atklāja divarpus metru augstas divu olimpisko talismanu figūras, bet piepilsētā Takao kalnā miglainos laikapstākļos uzslēja olimpiskos apļus, vēstīja aģentūra "Kyodo". Lai pandēmijas apstākļos neveicinātu pulcēšanos, abas ceremonijas iepriekš nebija izziņotas.
Organizatori rēķinās, ka Tokijas olimpisko spēļu rīkošanu paredzētajā laikā atbalsta tikai ceturtā daļa Japānas iedzīvotāju, tādēļ uzrunās vairāk solīja spēļu drošu norisi. Japānas valdība bažījas par valsts publisko tēlu pasaulē un olimpisko spēļu atcelšanu uzskatītu par izgāšanos.
Rīcības komitejas viceprezidents Tosiaki Endo atzina, ka par olimpisko spēļu norisi ir dažādi viedokļi. Savukārt Tokijas mēre Juriko Koike pauda cerību, ka olimpiskās spēles kļūs par visai pasaulei nozīmīgu notikumu.
Spēļu norisē ir ieinteresēta arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), kas 91% ienākumu gūst no raidīšanas tiesību pārdošanas un sponsoriem. Četru gadu ciklā tas SOK nodrošina vismaz 5 miljardus dolāru, taču spēļu pārcelšana ir apturējusi naudas plūsmu no lielajām raidorganizācijām. Ieinteresēti ir arī vietējie sponsori, kas spēļu atbalstīšanai iztērējuši vairākus miljardus eiro.
Japānā kopš 25.marta risinās olimpiskās uguns stafete, taču tā notiek bez plašas publicitātes un svētku noskaņas.
Sagaidāms, ka Tokijas olimpiskajās spēlēs piedalīsies vairāk nekā 10 000 sportistu, tomēr organizatoru plāni paredz ārzemju atlētiem pēc iespējas īsāku uzturēšanās laiku Japānā. Spēļu dalībniekiem plāno regulāri veikt Covid-19 testus un ierobežot pārvietošanos.
Tokijas olimpiskajās spēlēs no 23.jūlija līdz 8.augustam paredzēts aizvadīt sacensības 33 sporta veidu 339 disciplīnās. Spēles sākotnēji bija paredzētas 2020.gadā, bet pārcelšanas un papildu tēriņu dēļ pasākuma izmaksas sasniedza vismaz 1,64 triljonus jenu (13,3 miljardus eiro).