Varbūt tāpēc, ka visu garo aktrises mūžu, kas pavadīts uz Jaunatnes teātra skatuves, Elvīrai Baldiņai bijis pārsvarā jāspēlē ņipri puikas un kaprīzas meitenes, viņai izdevies tas, ko piedzīvo vien retais – pārkāpt simtgadnieces slieksni. Sagaidot gaviļnieces ierašanos Latviešu biedrības namā, viņas jauneklīguma recepti apsprieda gan teātra ļaudis un bijušie kolēģi, gan draugi un tuvinieki.
“Vecāmāte ir malacis – milzīgs, garš mūžs, ļoti sarežģīts un grūts, bet tajā pašā laikā ļoti skaists. Tāds dzīves spēks un arī gaišums, tas, kas viņai ir pret cilvēkiem, tas ir unikāls!” saka Elvīras Baldiņas mazdēls, pianists Toms Ostrovskis.
Apsveicēju un krāšņu ziedu ielenkumā, skanot dziesmām, aktrise jubilāres lomu izbaudīja visā krāšņumā, visiem un arī katram veltot arī pa kādam trāpīgam vārdam.
“Tik vitāla, tik enerģiska, tik skaista! Mums katram kaut ko Dieviņš ielicis, un viņai iedevis ilgu mūžu un absolūti skaidru skatījumu,” norāda aktieris Rūdolfs Plēpis.
“Vienmēr kā saulīte, bet saulītes ar mēdz būt dažādas, kā zināms, arī ar zobiem, nekādas auklēšanās un maigošanās, nē, bet vienmēr ļoti skaidri runā, ko domā, un spēj pāris vārdos nolikt pie vietas,” gaviļnieci raksturo aktieris Gundars Āboliņš.
“Viņas tautas dziesmas ir vistrāpīgākās! Bet, tā kā viņa zina vairāk nekā divus tūkstošus, nav nekāds brīnums, ka daudz ko var atrast un pateikt par katru no mums,” uzsver aktrise Anta Krūmiņa.
“Viņa ir vitamīns, un es nezinu, kas ir viņas vitamīns, nē, zinu, varu nojaust – viņas vitamīns noteikti ir cilvēki, daba un dainas, bet viņa man ir vitamīns,” uzskata aktieris Vilis Daudziņš.
“Visiem es piesaku – ilgi dzīvojiet, nedrīkst ātri mirt, ilgi visiem jādzīvo, jo tas ir ļoti interesanti… Ķēpa jau ir, bet nekas!” novēl jubilāre Elvīra Baldiņa.