Gadatirgus rīkotāji stāsta: “Gadatirgus ir gada lielākais notikums Latvijas amatniecībā un katru gadu pulcē ne tikai vairākus tūkstošus dalībniekus, bet arī apmeklētājus. Šobrīd noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ un sabiedrības veselības interesēs apzināmies, ka nevaram nodrošināt šī pasākuma norisi atbilstoši prasībām. Lai arī 50 gadu laikā šis ir pirmais gads, kad Gadatirgus nenotiks, esam pārliecināti, ka nākošgad atkal satikšanas būs vēl sirsnīgāka un varenāka. 2021. gadā gadatirgus tiek plānots tradicionāli pirmajā jūnija nedēļas nogalē – 5.,6. jūnijā.
Varam arī atklāt, ka šobrīd strādājam pie vairākām idejām, kā līdz nākamajam gadatirgum saglabāt un nostiprināt saiti starp mūsu amatniekiem un tautas daiļamatu darinājumu mīļotājiem.”
Gadatirgus vēstures pētniece Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle Latvija Radio raidījumā "Kultūras Rondo" bilst, ka amatniekiem gadatirgus atcelšana ir ļoti sāpīgs brīdis, jo daudziem tas lielākais pasākums gadā, lielākā iespēja realizēt savus darinājumus.
Situāciju, kad gadatirgus būtu atcelts, Kraukle neatminas, vienīgi 90. gados, kad mainījās nauda, tirgus ir bijis mazāks. Tāpat ir bijuši gadi, kad darinājumus izpirka tik ātri, ka otrā dienā nav, ko tirgot.
Dzintara meistare Anita Kovjazina, kura nav piedalījusies tikai vienā gadatirgū, atzīst, ka ziņu par to, ka šogad gadatirgus nebūs uztvērusi mierīgi.
"Ir tāda situācija pasaulē, ka nevaram iziet un apdraudēt sevi vai pārējos.
Gadatirgus ir lietišķās mākslas svētki, tie ir svētki apmeklētājiem un dalībniekiem, ja svētkus samazinātu tā, ka nebūtu apmeklētāju un dalībnieku, tad nebūtu nekas.
Bet nākamā gadā mēs ar dubultu sparu," vērtē Anita Kovjazina.
Abru meistars Juris Balodis, kuram šī būtu jau vienpadsmitā reize gadatirgū, atzīst, ka viņam ir līdzīgas sajūtas. Vaicāts, vai nav grūti izdzīvot šajā laikā amatniekam, Juris Balodis atklāj, ka abru gatavošana viņam vairāk ir ir hobijs.
"Man šajā ziņā ir paveicies, es varu sagatavoties nākotnei, vairāk sagatavot priekšdienām. Zinu, ka daudzi, kas šo darbu strādā kā izdzīvošanas darbu, viņiem ir ļoti grūti," vērtē Juris Balodis.
Arī Anita Kovjazina norāda, ka krīze un tas, ka nav iespēja doties uz dažādiem tirgiem, viņu tik sāpīgi neskar. "Tiem, kam vienīgā nodarbošanās, ir sāpīgi, ir ko domāt, kā izdzīvot līdz brīdim, kad atkal varēs pilnvērtīgi strādāt," bilst Anita Kovjazina.
Dalībnieki, kuru dalība ir bijusi apstiprināta šī gada gadatirgū, varēs to saglabāt arī 2021. gada pasākumā. Dalības maksu šī gada gadatirgus dalībniekiem Brīvdabas muzejs atmaksās pilnā apmērā.
Tikmēr, lai izjustu gadatirgus atmosfēru un baudītu latviešu tautas lietišķo mākslu, Brīvdabas muzejs aicina apmeklēt izstādi “Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgum 50”, kas līdz 29. novembrim skatāma muzeja Izstāžu zālē.
KONTEKSTS:
Sākotnēji gadatirgus norise šogad bija plānota 6. un 7. jūnijā, bet aprīlī pulcēšanās ierobežojumu dēļ Brīvdabas muzejs lēma to pārcelt 1. un 2. augustu.
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā bija noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 10. jūnija pulcēties iekštelpās drīkst līdz 100 cilvēkiem, bet ārā - līdz 300 cilvēkiem. Visiem joprojām jāievēro divu metru distance.
