Viens no iemesliem – japāņiem patīk pamatīgas, dabiskas un estētiski skaistas lietas, jo tās ir raksturīgas arī viņu kultūrai.
Par to pārliecināties varēs Japānas daiļamatniecībai veltītajā izstādē, kas būs apskatāma no piektdienas, 15. marta, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Izstādē būs eksponēti izsmalcināti priekšmeti no Latvijā maz zināmā Tōhoku apgabala Japānas ziemeļaustrumos.
Izstādē apskatāma Tōhoku apgabala keramika, pinumi, kokgriezumi, čuguna lējumi un citi amatniecības izstrādājumi. Tajos var ieraudzīt gan ļoti atšķirīgas iezīmes no mūsu amatniecības, gan arī līdzības, kas izpaužas krāsu gammā, ornamentos un tajā, ka, lai arī tie ir praktiski priekšmeti, tie ir arī vizuāli skaisti un izsmalcināti.
Kā stāsta Japānas vēstniecības trešais sekretārs Jasjuto Tokašiki – izstāde ir ceļojoša un ar t o japāņi piemin traģisku notikumu pirms 13 gadiem, no kura sekām ar lielu neatlaidību cenšas atgūties. Jasjuto Tokašiki teikto latviski tulko Japānas vēstniecības darbiniece Zaiga Stankeviča: "Šī izstāde tika izveidota, lai atbalstītu Tōhoku reģionu pēc 2011. gada 11. marta lielās Austrumjapānas zemestrīces. Zemestrīce stipri sapostīja šo reģionu, bet tagad tas jau ir sācis atgūties. Un, ja jums kādreiz ir iespēja nokļūt Japānā, tad aicinām apskatīt šo Tōhoku apgabalu, kā tas ir atjaunojies. Tur ir brīnišķīgas dabas ainavas, garšīgi ēdieni. Ļoti priecāsimies, ja jūs nāksiet apskatīt šo izstādi, novērtēt brīnišķīgos amatniecības darbus."
Izstāde atspoguļo tautas mentalitāti, izturību, sīkstumu, ticību gara spēkam un arī ciešo japāņu saikni ar dabu.
To visu var ieraudzīt no bambusa pītajos grozos, lakotajos traukos, sakē pudelēs, arī dažādos izšuvumos, kas latvieša acij varētu būt īpaši interesanti – pieļauj japāņu kultūras pētnieks Uģis Nastevičs: "Vēršu jūsu uzmanību uz koginzaši. Tas ir šo rakstaino izšuvumu veids, kas padara tērpu gan izturīgāku, gan siltāku. Tāpat kā mūsu jostās un citos rokdarbos mēs saredzam ārkārtīgi lielu līdzību šajos ģeometriskajos rakstos. Kas ir interesanti – Japānā ir arī pētnieki, kas pēta šī koginzaši raksta daudzveidību, un arī viņi no savas puses ir atraduši līdzības ar mūsu Lielvārdes jostu un uzrakstījuši jau dažus rakstus par to, – viņiem liekas dīvaini, ka 8000 kilometru tālu cilvēkiem var būt līdzīgs redzējums un līdzīgs izpaudums rakstos."
Ir arī priekšmeti, ko mums bez paskaidrojuma būs grūti atpazīt, to vidū, bandori muguras polsteris, vētekles un sakē muciņas.
"Šeit ir sakē muciņas, kuras ir lietotas grādīgo dzērienu pildīšanai svētku reizēs. Tas ir ļoti tradicionāls japāņu dizains. Vēl par to, ka darba tikums japāņiem nav svešs, stāsta arī bandori. Tas ir spilvens uz muguras, kas tiek uzlikts, lai mazinātu slodzi uz mugurkaulu, ja ir smagas nastas jānes," stāsta Uģis Nastevičs.
"Vēl es vēlos vērst uzmanību uz vēteklēm. Tās ir labības vētījamās liekšķeres. Tās izmanto graudkopji, bet ir interesanti, – tādas neliela izmēra vētekles bieži vien ir redzamas japāņu tradicionālajos restorānos, jo uz tām servē ēdienu. Tātad šis darba rīks ir ieguvis jaunu pielietojumu arī citā jomā," viņš piebilst.
Iekārtojot izstādi, iepazīt skaistos priekšmetus no Japānas liels prieks bijis Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja komandai, stāsta muzeja speciāliste Rozīte Katrīna Ponne: "Man mīļākie šajā izstādē šķiet tieši keramikas izstrādājumi, kas pat tajā krāsu gammā dažkārt atgādina Latgales keramiku. Tas vienojošais, kur mēs Japānu satiekam ikdienā muzejā, ir gadatirgus. Tas tiešām man šķiet apbrīnojami, ka viesi no Japānas, kas pie mums ierodas gadatirgū, ka viņi māk atbraukt uz otru pasaules malu un atrast tieši to vienu amatnieku, no kā viņi nopērk, piemēram, tieši to vienu pinumu. Man liekas, ka
izpratne un cieņa pret tautas tradīcijām ir tas spēcīgais vienojošais aspekts, ko mēs varam redzēt arī šajā izstādē."
Japānas daiļamatniecības izstāde Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā apskatāma no piektdienas, 15. marta, līdz 14. aprīlim.
