Vjačeslavs Volodimirovičs ar nelielu mugursomu Latvijā ieradās uz četrām dienām, lai apciemotu savu tanti. Tas bija 21. februārī. Atpakaļ uz dzimto Mikolajivu Ukrainā puisis vairs netika. Sākās karš. Divdesmit sešus gadus vecais Vjačeslavs pirms tam strādāja mūzikas skolā par vijoļspēles skolotāju un skaņu režisoru koncertzālē. Brīvajā laikā puisis restaurēja mūzikas instrumentus, bet pavisam nesen viņš sācis izgatavot vijoles. No 23. marta Vjačeslavs oficiāli sācis strādāt ērģeļu darbnīcā Ugālē pie Jāņa Kalniņa.

"Es savā prātā nodomāju – ja cilvēks prot būvēt vijoli, tad, ja viņam parāda, viņš pratīs izdarīt jebko! Un es esmu darbinieku meklējumos, jo mūzikas instrumentu izgatavošana ir ļoti specifiska lieta," stāsta ērģeļbūves darbnīcas vadītājs Jānis Kalniņš. "Tās viņa zināšanas gan par vijoļu būvi, gan par vijoļu spēli, var redzēt, ka tas ir viņa mūža saturs. Viņa dzīves saturs."

Ērģeļu darbnīcā šobrīd iet karsti. Uzmanības centrā darbs pie jaunu ērģeļu izgatavošanas, kas tuvākajā laikā tiks uzstādītas kādā Viļņas baznīcā.

"Kokapstrādes tehnoloģijas ir līdzīgas, gan ražojot krēslus un galdus, gan vijoles. Atšķirība ir mērogā," par jauno pieredzi stāsta Vjačeslavs Volodimirovičs. "Ērģeles ir daudz lielākas par vijolēm. Es šeit apgūstu jaunas prasmes un Jānim palīdzu ar savu spēju precīzi strādāt ar sīkiem mehānismiem. Ukrainā man nebija vispār nekādu iespēju. Nebija normāla darbgalda un iekārtu. Es visu darīju ar rokām.

Šeit man ir parādījušās iespējas. Es gūstu pieredzi. Un es ceru nākotnē šeit darināt savas vijoles."

Vjačeslavam Ukrainā ir palikuši vecāki. Tieši viņi arī uzstājuši, lai puisis paliek Latvijā.

"Es gan viņam biju sameklējis atsevišķu istabu, kur varētu dzīvot, ar virtuvi. Bet manas mājas sievietes, mana sieva un meita nosprieda – nē, labāk, lai viņš paliek pie mums. Varbūt šinī brīdī ir svarīgāk, ka viņš tomēr ir ģimenē," teic Jānis Kalniņš.

Vjačeslavs vēlas turpināt izglītoties un šobrīd gatavo programmu iestājeksāmeniem Latvijas Mūzikas akadēmijā. Vijoļmeistars Juris Jēkabsons uz nenoteiktu laiku bez atlīdzības iznomāja Vjačeslavam vijoli, lai varētu vingrināties.

"Mani šeit nodrošināja ar visu nepieciešamo. Ir istaba, ēdiens, apģērbs. Varu vingrināties. Man pat vijoles notis uzdāvināja. Esmu ļoti pateicīgs par to," uzsver Vjačeslavs Volodimirovičs.

Rūpi par Ukrainas radošo profesiju pārstāvjiem Latvijā uzņēmies Mūzikas informācijas centrs. Līdz šim darbs sameklēts gandrīz 20 cilvēkiem. "Vaicājumi pēc palīdzības nāca jau pirmajās marta dienās. Tad mēs sapratām, ka nepieciešama vairāk koordinācijas šajā jautājumā. Mēs savā mājaslapā izvietojām anketu, ko mūziķi var aizpildīt, un jau pēc pāris dienām sākām saņemt pirmos vaicājumus," skaidro Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītājs Egīls Šēfers. "Ir tādi neparasti gadījumi, kur veidojas saskarsme, kur mums ir vakuums, un viņiem atkal ir ko piedāvāt."

KONTEKSTS:

Daļa Ukrainas iedzīvotāju, īpaši ģimenes ar maziem bērniem, bija spiesti doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā. Saskaņā ar ANO datiem bēgļu gaitās devušies vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju. 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.