Kultūra

Atmiņas, cilvēkstāsti, vēstures notikumi Latgales dokumentālo filmu maratonā

Kultūra

Teātra muzejā notiks Ulda Pūcīša 80. jubilejai veltītais sarīkojums

Atklāj divas Romanam Sutam veltītas izstādes "Universālā mākslas formula"

Sutas jubileja kulminē divās izstādēs

Jau savas dzīves laikā staigājoša leģenda, vienmēr neizsmeļamas enerģijas pārpilns un aizrautīgs visās savās izpausmēs – tāds bija modernisma mākslinieks Romans Suta, kuram šodien aprit 121.gadskārta. Viņa jubilejas zīmē aizritējis viss pagājušais gads, bet 28.aprīlī būs kulminācija, jo divos Rīgas muzejos atklās viņa daiļradei veltītas izstādes. Arī atklāšana notiks ar Sutam raksturīgu vērienu, jo ceļā no vienas izstādes uz otru, viesus pavadīs teatrāla procesija ar ormani, ļaujot atdzīvoties Sutas mākslas darbiem Rīgas ielās.

Aināra Ančevska lasījums: „Svešinieks mūsu nomaļajā stūrī arvien sacēla ievērību. Kur nu vēl Suta… kas pēc to dienu ieskatiem bija ģērbies tieši piedauzīgi. Manīdams, ka viņu aplūko, tas piepūta krūtis, izrieza plecus, iecirta smakru krūtīs, pieņemdams varena atlēta izskatu."

Aktiera Aināra Ančevska lasījumā dzirdam, kā savulaik Romanu Sutu portretējis Anšlavs Eglītis. Šie audioieraksti ir svarīga Sutam veltītās izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) sastāvdaļa, jo izstādes mērķis ir iepazīstināt gan ar Romana Sutas gleznām un grafikām, gan viņa ārkārtīgi spilgto personību.

Aināra Ančevska lasījums: „Likās, ka viņš runāja ar visu ķermeni, ar visiem jutekļiem, ne tikai ar acīm. Es nezinu nevienu, kas prastu karstāk iejūsmināties par moderniem eksperimentiem un apliecināt to nepieciešamību."

Izstāde LNMM veidota hronoloģiski, bet to ievada kāds īpašs eksponāts – skulptūra, kurā atainota Romana Sutas galva, un kas visu mūžu kā dārga piemiņa stāvējusi uz mākslinieka meitas Tatjanas Sutas galda, stāsta izstādes kuratore Nataļja Jevsejeva: „Tā galva ir ļoti izteiksmīga, tur ir viss tas viņa spītīgums, enerģija, entuziasms – visā tajā savilktajā pierē. Ekspozīcijā galva ir uzlikta uz tāda stienīša un metīs ēnu uz sienas. Tātad Suta pats skatītājus „sagaidīs”, un tālāk tad mēs varam skatīties viņa darbus."

Izstādi aizsāk agrīnie cirka tematikai veltītie darbi, kurus pavada leģenda, ka it kā Suta pats arī savulaik uzstājies cirkā kā cīkstonis, tālāk seko studiju gadu veikumi, bēgļu tēmai veltītās gleznas, sievas Aleksandras un mātes Natālijas portreti, un tad jau tam laikam izteikti modernie – kubistiskie darbi.

Nataļja Jevsejeva: „Tātad spožākais laiks viņa daiļradē – kubisms. Suta pazīstams arī kā mākslas teorētiķis, viņš tajā laikā aktīvi uzstājās presē, rakstot par moderno mākslu, aizstāvot to, jo tajā laikā sabiedrība nebija gatava tādiem eksperimentiem."

Vislielākā sadaļa izstādē atvēlēta Sutam raksturīgajiem sižetiem par dzīves baudītājiem, šo darbu centrā bieži vien ir pilsētas ainas ar krodziņiem, muzikantiem, dejotājiem un Sutam jo īpaši mīļajiem personāžiem ormaņiem. Ir arī izstādes sadaļa veltīta erotikai, grafika „Divas sievietes ar balodi” iespējams fiksē kādu savulaik pavisam konkrētu Rīgas naktsdzīves vietu.

Nataļja Jevsejeva: „Sieviešu striptīzs. Visdrīzāk tas darbs ir tapis laikā, kad Rīgā atklāja pirmo striptīzbāru, un tas starp citu bija tajā mājā, kur agrāk bija Nacionālā bibliotēka, Elizabetes ielā. Tur pagrabā atradās „Cafe de Paris”, un tur meitenes dejoja ar maskām. Ārzemēs bija otrādi. Tur viesi nāca ar maskām, lai būtu inkognito, bet pie mums bija otrādi."

Romans Suta devis ļoti lielu ieguldījumu Latvijas grafikas attīstībā, tādēļ izstādes noslēgumā īpaši izcelti tieši šī žanra darbi, kā arī stāsts par viņa dzīves noslēgumu Gruzijā.

Romans Suta bija arī viens no Latvijas dizaina mākslas pamatlicējiem, un par viņa veikumu šajā jomā vēsta otra izstāde, skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tā aptver laiku no 1925.gada, kad Suta nodibināja slaveno porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Baltars” līdz 1940. gadiem, kad viņš aizbrauca uz Gruziju.

Izstāde ir apliecinājums viņa dedzīgajam patriotismam, spožajām idejām un fantastiskajām darba spējām - uzsver izstādes kuratore Inese Baranovska: „Cik viens cilvēks var daudz paveikt, tas ir unikāli! Tas parāda viņa mākslinieka universālismu un daudzveidību. Mēs arī varam sekot tām stila maiņām – ja piemēram sākumā ir konstruktīvisms, tad 30.gados mēs redzam jau neoklasicismu un artdeco iezīmes. Ļoti daudz ko ir darījis Suta. Mēs redzam, ka viņš ir apsteidzis laiku”.

Akcentējot ļoti plašo Romana Sutas darbības diapazonu, viņa 120.jubilejai veltītās izstādes vaļā tiek vērtas uzreiz divos muzejos – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un Nacionālajā mākslas muzejā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti