Kultūras Rondo

Norisinās trešais eksperimentālā kino festivāls "Process"

Kultūras Rondo

Aktierim un režisoram Alfredam Jaunušanam - 100

Mākslinieki izstādē jautā: "Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav?"

Mākslinieki izstādē jautā: «Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav?»

"Vietu vairāk nav” – tā sauc Brigitas Zelčas-Aispures un Kristapa Grundšteina kopīgi veidoto izstādi, ko 21. martā atklāj Latvijas Nacionālās mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls” Radošajā darbnīcā. Instalāciju veido vairākas daļas, un tās autori uzdod jautājumu: "Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav?”. Šis jautājums attiecas arī uz pašu ēku, kurā atrodas izstāžu zāle "Arsenāls”.

Izstādi veido vairākas daļas, gan mirgojoša gaisma krēslainajā gaitenī, gan "Arsenāla” ēka griezumā, kas ir viena no svarīgām darba sastāvdaļām un aplūkojama pie zāles durvīm. Tajā redzams, kā instalācija iziet cauri "Arsenāla” ēkai. Izkaisītās lietas saprast vienā kopīgā attēlā palīdz abi mākslinieki Brigita Zelča-Aispure un Kristaps Grundšteins.

 "Jāsāk ar to, ka mūsu izstāde saucas "Vietu vairāk nav” un tā ir mūsu abu apspēle ap šo nosaukumu.

Mēģinājums uzdot jautājumu, vai mums ir neizbēgamības sajūta, kā pauž šis nosaukums, vai mēs varam atrast iekšēju brīvību un atvērtību,” ar izstādi iepazīstina Kristaps Grundšteins.

"Instalācija sastāv no vairākām daļām un burtiski spēlējas ar šo jēdzienu par noslēgtām, tomēr atvērtām sistēmām. Kur tad mēs katrs esam,” turpina mākslinieks.

Brigita Zelča-Aispure norāda, ka skatītājam pašam būs jāizlemj par savu vietu – vai viņam ir vieta vai nav tajā mirklī.

"Beidzoties izstādei, sadalām to pa sastāvdaļām, un nebūs jāmeklē noliktava, kur glabāt. Tā ir problēma, ka pēc mākslas darba radīšanas jādomā, kur to glabāt. Tā šķirošanas problēmu risinām mākslas vidē.

Kā teātris vai opera – aizej, gūsti baudījumu un viss. Šeit arī būs fotofiksācija un cilvēku atmiņas,” atklāj Zelča-Aispure.

Izstādes instalācijas ir veidotas no koka, metāla un akmens blokiem. Savukārt tās nosaukums ir zeltīts un lasāms uz sienas.

"Zeltījums ir kā mēģinājums pacelties mazliet augstāk un visam atrast garīgu dimensiju,” bilst Grundšteins.

Atgriežoties pie sākumā minētās shēmas ar tajā redzamo „Arsenāla” ēkas griezumu, Brigita Zelča-Aispure paskaidro, ka tagad, kad kļuvis zināms par „Arsenāla” iespējamo rekonstrukciju, viņiem šķitis svarīgi izmantot visu ēku.

"Kad sākām domāt par vietu, ātri aptvērām, ka telpa nav atdalāma no mūsu darba. Lai risinātu savrupību, strādājām kopā ar „Arsenāla” darbiniekiem,” atzīst Grundšteins.

Viņš bilst, ka izstādes veidošanas laikā atklājies – "Arsenālā” nav neviena praktiski lietojama plāna, un tas radījis sajūtu, ka "Arsenāla” darbinieki paši nav ielūkojušies, kā ēka izskatās griezumā.

"Bija kaut kāds posms, kad mēģinājām saprast, kāda īsti ir "Arsenāla" ēka. Lieliski, ka nedēļā, kad sākām iekārtošanas darbus, var arī presē lasīt ziņu, ka sākas izpētes darbi "Arsenālā” un perspektīvā kaut kas šeit arī notiks un [ēka] tiks atjaunota. Patīkama sagadīšanās,” uzskata Grundšteins.

Viņš vārdos ietērpj to, kas redzams "Arsenāla" 2.stāva zālē, ko veido šie spīdīgie metāla elementi, kuriem pāri vienā pusē ved koka tilts ar margām, bet otrā pusē stiepjas augšup.

"Tas, ko mēs šeit redzam, ir vizuāli slēpts kā tāds rūtiņu papīrs arhitektam. Rasējamais papīrs. Mēs iedomājamies, ka tā situācija, kurā pašreiz esam, katrs savā brīdi, kad meklējam un uzdodam jautājumu, vai ir vai nav dzīvē vieta,” skaidro Grundšteins. "Šeit ir mēģinājums izspēlēt situāciju, kur ierobežotā laukā dodies uz priekšu un mēģini aizpildīt katru no tiek laukiem. Un to izdarīt pēc iespējas ātrāk, jo ikdienas stress dzen uz priekšu. Kad esi nonācis līdz tam, ka gājieni ir beigušies, nav vairs kur iet, tu šauj uz augšu un esi no visa ārā.”

Instalācija, kā mākslinieki apliecina, pēc izstādes tiks sadalīta sastāvdaļās, un ir jau pieteikušies jaunie īpašnieki. Turpat sarunā rodas risinājums, kur likt skaisti zilo koka tiltiņu. Zelča-Aispure domā, ka to pēc izstādes nokurinās, Grundšteins, kurš nesen pabijis Jelgavā, bilst, ka varētu to pārvest un atrast tur visīpatnāko vietu tiltiņam pār kādu grāvi.

Brigita Zelča-Aispure ir absolvējusi Vizuālās komunikācijas nodaļu un izstādēs piedalās kopš 2007. gada, programmas "Māksla publiskā telpā” radījusi objektus pilsētvidē. Savukārt Kristaps Grundšteins ir dizainers un pētnieks. Viņa pieeju mākslai raksturo pētniecībā balstīts redzējums uz dažādām norisēm. Izstādē piedalās kopš 2006. gada. Ievērojamākā no tām – pētnieciskais projekts "Vecumdienas”.

Tagad abi mākslinieki pēta un skatītājiem uzdod jautājumu: "Ko darīt, kad vietu šķietami vairāk nav?” Izstāde "Vietu vairāk nav” būs skatāma līdz 19. maijam izstāžu zāles "Arsenāls” Radošajā darbnīcā 2. stāvā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti