Kultūršoks

Kultūršoks: «Latvijas laikmetīgā māksla gumijas stiepēju varā»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Andrejs Upīts no Skrīveru lepnuma par kauna traipu?»

Kultūršoks: «Latvijas laikmetīgā māksla gumijas stiepēju varā»

Laikmetīgās mākslas muzeja projekts «karājas gaisā»; naudas nav arī «Arsenāla» rekonstrukcijas pabeigšanai

Pagaidām nav skaidrības, kad Kultūras ministrija beidzot izšķirsies – pieņemt vai noraidīt Latvijas Laikmetīgās mākslas fonda dāvināto Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. Tikmēr uz laiku iesaldēts arī izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcijas projekts. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) vadītāja Solvita Krese brīdina, ka šobrīd bez atbilstošām izstāžu telpām vizuālās mākslas nozare "kolapsē".

ĪSUMĀ:

  • Pat Rīgas skolās par Latvijas laikmetīgo mākslu runā, tikai rādot fotogrāfijas.
  • Kultūras ministrija kopš 2020. gada vasaras nevar izšķirties, vai pieņemt dāvināto sera Deivida Adžeja Laikmetīgās mākslas muzeja projektu 4 miljonu vērtībā.
  • Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone izvairās solīt, ka lēmums par dāvinājumu tiks pieņemts šīs valdības pilnvaru laikā.
  • Iestrēdzis izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcijas projekts, zāles komunālo maksājumu rēķins mēnesī sasniedz 7 tūkstošus eiro.
  • Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese norāda, ka bez izstāžu telpām vizuālā māksla ir kritiskā situācijā.

Laikmetīgā māksla "Instagram" un fotogrāfijās

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolniecei Jetei Mezītei vārdu salikums "laikmetīgā māksla" nav svešs. Viņas mamma ir māksliniece un ģimene bieži apmeklē muzejus. Jete stāsta, ka lielā mērā viņas vienaudži priekšstatu par notiekošo laikmetīgajā mākslā gūstot sociālajos tīklos, internetā: "Ir tādi, kas tiešām regulāri iet uz muzejiem, apmeklē dažādas izstādes, un ir arī daudzi tādi, kas nemaz nezina terminu kā tādu – laikmetīgā māksla."

1993. gadā izveidotais Laikmetīgās mākslas centrs, kas pēta un virza laikmetīgās mākslas procesus Latvijā, iespēju robežās izglīto arī jauno paaudzi. Centra vadītāja Solvita Krese atzīst, ka skolotāji šobrīd ir pateicīgi par viņu sarūpētajām fotogrāfijām, kuras izmantot stundās:

"Ir uzaugušas vairākas paaudzes, kuras īstenībā nezina Latvijas laikmetīgās mākslas vēsturi, jo viņiem nav bijušas iespējas to nekur ieraudzīt,

mēs jau arī paši – kā tāds muzejs bez sienām. Mums ir krātuve, kurā apkopojam un dokumentējam laikmetīgās mākslas procesus, bet tas ir tā – mācīties šo vēsturi no bildītēm, no attēliem, vispār nemaz neapjaušot, kas jau iepriekš ir radīts.

Paši šie mākslas darbi arī nepienācīgas uzglabāšanas dēļ iet bojā."

Laikmetīgās mākslas muzeja projekts rokas stiepiena attālumā jau pusotru gadu

Laikmetīgās mākslas muzejs sabiedrības vajadzību sarakstā ir jau trīs gadu desmitus. Tas bija viens no "Jaunajiem trim brāļiem", ko divtūkstošo gadu sākumā apņēmās uzbūvēt valdība. Toreiz ekonomiskās krīzes rezultātā izdzīvoja tikai viens brālis – Nacionālā bibliotēka. 2014. gadā par privātiem līdzekļiem Laikmetīgās mākslas muzeju kā dāvanu Latvijas sabiedrībai valsts simtgadē apņēmās uzcelt Borisa un Ināras Teterevu fonds un "ABLV Bank" labdarības fonds. Muzeju bija plānots atvērt 2021. gada 18. novembrī, noslēdzot Latvijas valsts simtgades svinības. Tomēr bankas likvidācija, mecenāta Borisa Tetereva aiziešana mūžībā mainīja fonda ieceri, kurā jau bija ieguldīti 4 miljoni eiro. Tika nolemts starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta sera Deivida Adžeja projektu, kurš ir gatavs būvniecībai, dāvināt valstij.

Šis piedāvājums Kultūras ministrijai tika izteikts pirms pusotra gada. Lēmuma pieņemt vai noraidīt šo dāvinājumu joprojām nav. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone apgalvo, ka vēl aizvien notiekot aktīvs darbs pie piedāvājuma izvērtēšanas: "Kultūras ministrija uzsāka ļoti aktīvu rīcību. Tika izveidota Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres realizācijas izvērtēšanas darba grupa, kura ir arī aktīvi šajā periodā strādājusi un paveikusi virkni darbus, lai varētu tikt pieņemts lēmums par Laikmetīgās mākslas muzeju."

Dace Vilsone nepieņem pārmetumus par gumijas stiepšanu: "Rīcība un lēmumu pieņemšana par publiskajiem līdzekļiem prasa ļoti pamatotu, argumentētu, pilnīgi visu apstākļu izvērtēšanu līdz galam.

Un tikai tad, kad visi šie apstākļi ir izvērtēti un visi argumenti ir savākti, tikai tajā brīdī arī mēs varam piedāvāt Ministru kabinetam izšķirīgu lēmumu pieņemt, kā rīkoties ar konkrētu piedāvājumu. Kamēr šis process nav pabeigts, tikmēr lēmumu arī nevarēs pieņemt."

Pagaidām nav zināms, cik ilgs laiks vēl vajadzīgs vērtēšanai

Vēl vasarā Kultūras ministrija solīja lēmumu par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta dāvinājumu pieņemt līdz 18. novembrim, bet tagad Dace Vilsone izvairās pat prognozēt, vai tas notiks šīs valdības un Kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) pilnvaru laikā:

"Tik sarežģītiem jautājumiem, ar kuriem šobrīd mēs strādājam, tas ir lielu projektu attīstīšanā, izšķirošais ir septiņas reizes nomērīt, sagatavot ļoti pārdomātu, izsvērtu lēmumu un panākt, ka šī lēmuma īstenošana tiek uzsākta.

Tieši laika grafiks, laika nogrieznis šajā hierarhijā salīdzinoši ieņem mazāku pozīciju pret tiem lēmumiem, kuri jāpieņem, lai tiktu novirzīti rīcībai."

Dāvinātāju pārstāve, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane no intervijas "Kultūršokam" atteicās. Viņai neesot nekā jauna ko teikt. Uz jautājumu, vai dāvinājuma pieņemšanai ir noteikts termiņš, viņa atbild, ka būtiskākais esot projektu īstenot.

Laikmetīgās mākslas muzeja vizualizācija

Gausajā procesā vaino nepareizus mērķus

Savulaik Rīgas ielās Laikmetīgās mākslas muzeja gauso tapšanas gaitu paši mākslinieki simboliski nosvinēja ar krāsainu gliemežu parādi. Mākslas zinātniece Inga Šteimane šo nespēju tikt līdz rezultātam vērtē tēlaini, salīdzinādama muzeja celšanu ar Raiņa lugu "Zelta zirgs". ''Mākslas stacijas "Dubulti'''' vadītāja uzskata, ka līdz šim pēc princeses kāpis ir Bierns un Lipsts, nevis Antiņš: "Šobrīd ir pagājuši 30 gadi, kopš atjaunota neatkarīga Latvija. Tātad kaut kas ir ar šo nobriešanas lēno procesu, otrs vēsturiskais skats – būtu jāvētī un jādekonstruē tā politika, kas tika veltīta šim procesam, kur visskaļākie paziņojumi bija "Jauno trīs brāļu" izpildījumā – kāpēc šis process ir vainagojies ar neko, kur ir tie nepareizie lēmumi bijuši, un, skatoties vēsturiski uz citām Baltijas valstīm, kas mums ir vistuvāk ne tikai ģeogrāfiski, bet arī pēc iespējām, tad gan Igaunijā, gan Lietuvā šis process ar laikmetīgās mākslas muzeju ir beidzies laimīgi. Ir jāizvērtē un jāsaprot būtiski ceļi, vai nav kaut kas absolūti kardināli jāmaina tajā procesā, kā tas notiek."

"Arsenāla" tālākai rekonstrukcijai pagaidām naudas nav

Taču Laikmetīgās mākslas muzeja projekta attīstība gliemeža ātrumā nav vienīgā muļļāšanās, kas skar laikmetīgo mākslu.

Apstājusies arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja paspārnē esošās laikmetīgās mākslas izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcija, kuru uzsāka pirms nepilniem diviem gadiem.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce atzīst, ka "Arsenāla" liktenis viņu ļoti uztrauc: "Tas ir mans rūpju bērns šobrīd. Nenoliegsim, ka tā bija viena no nozīmīgākajām un lielākajām izstāžu zālēm Rīgā, kur tomēr mēs diezgan daudz vērības veltījām tieši laikmetīgās mākslas procesiem un izstādēm. Mēs ļoti labi saprotam šo secību, loģisko dokumentu sakārtošanu, apriti, bet, protams, ka mūs ļoti uztrauc šie termiņi, jo šajā periodā Rīga dzīvo bez šādas lielas izstāžu zāles."​​​​​

Ēkas īpašnieki VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir veikuši rekonstrukcijas pirmo posmu un saveduši kārtībā senās muitas noliktavas fasādi. VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības pārvaldes projektu direktors Jānis Ivanovskis-Pigits norāda, ka ir izstrādāts arī otrās kārtas projekts un šobrīd tas atrodoties beidzamajā saskaņošanas stadijā: "Tur ir diezgan būtiskas pārbūves izmaiņas, ja šobrīd "Arsenāls" izmantoja šo ēku gan kā mākslas darbu glabātavu, gan arī kā izstāžu zāli. Nākotnē tur būs tikai mūsdienīgas, modernas izstāžu zāles ar atbilstošu klimatu, pārējām lietām. Iekštelpu izskats un plānojums tiek mainīts. Ēkas kopējā platība ir 6000 m2. Tiešām iespaidīgi. Provizoriskās izmaksas varētu būt 13 miljoni eiro."

Naudas, lai sāktos "Arsenāla" otrās kārtas rekonstrukcija, pagaidām nav. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone cer vajadzīgos līdzekļus piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem:

"Prognozētais renovācijas darbu sākums tiek lēsts uz 2023. gada otro pusi. Ir jāspēj samierināties ar to, ka tik nozīmīgu un lielu projektu īstenošana prasa laiku pilnīgi visos jautājumos, gan projektēšanas pusē, gan arī finansējuma piesaistes pusē, kas zināmā mērā arī šobrīd notiek projektēšanas veidā."

Lai gan "Arsenāla" durvis uz nenoteiktu laiku ir slēgtas, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ik mēnesi par komunālajiem maksājumiem tiek piestādīts rēķins 7 tūkstošu eiro apmērā. 

Vizuālajai mākslai kritiska situācija

Laika grafikos neprognozējama Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība un izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcija nozīmē, ka vēl vismaz pāris gadus valsts iepirktie laikmetīgās mākslas darbi nīks noliktavās, tāpat kā vērtīgā "ABLV Bank" darbu kolekcija.

Rīcību un tālākus lēmumus gaida arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iecere pagājušā gadsimta otrās puses mākslu izrādīt "Arsenālam" līdzās esošajā neapdzīvotajā ēkā Pils laukumā 2.

Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese uzskata, ka situācija ir kritiska:

"Vizuālā māksla nevar pastāvēt bez šīs izstādīšanās iespējas.

Protams, mēs varam domāt par pārvietošanu uz datora ekrāniem un padarīt to virtuālu, bet tas galīgi nav tas, kā tikties ar mākslinieku. Rīgā visu laiku ir pietrūkušas izstāžu zāles vai telpas, kur izstādīties, un arī mēs – Laikmetīgās mākslas centrs – ļoti bieži veidojam savas izstādes Nacionālajā mākslas muzejā un citās muzeja telpās, jo vienkārši ir hronisks šis izstāžu zāļu trūkums bijis jau visu laiku, pirms "Arsenālu" aiztaisīja ciet, un tagad, kad ir izņemta no aprites lielākā mākslas izstāžu telpa, praktiski nozare savā ziņā "kolapsē".

Laikmetīgās māksla bez telpas atstāj sekas

Pat līdz galamērķim neticis gliemezis uz ceļa atstāj pēdas. Arī Latvijas laikmetīgā māksla bez telpas. Jaunā paaudze, ja arī saprot, kas ir laikmetīgā māksla, uzskata, ka tai nav pat vajadzīga īpaša vieta. "Man liekas, ka tagad pat nevajag muzeju, jo tie mākslas veidi, kā to izstādīt, ir ļoti, ļoti daudz. Muzejs parasti asociējas ar kaut kādām vecām gleznām, vismaz no skolas tāds priekšstats ir radies. Bet māksla jau ir visur apkārt, uz ielām," savās pārdomās dalās  Rīgas 1. ģimnāzijas skolniece Jete Mezīte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt