Metāls – skārds, alumīnijs, kapars. Rūsains, buktains un viegli pirkstus uzplēsošs. Materiāls un plaknes, kuras savu laiku jau nokalpojušas, iedvesmojušas mākslinieces ar savu faktūru un materialitātes estētiku apdzīvot to no jauna. Metāla priekšmeti subjektīvajās ainavās - tā tiek raksturota izstāde.
Teātra māksliniece un gleznotāja Kristīne Abika ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības un Scenogrāfijas nodaļas. Veidojusi scenogrāfiju un tērpus vairāk nekā 40 teātra izrādēm, saņēmusi vairākas "Spēlmaņu nakts" nominācijas, kā arī Čaikas balvu Krievijā. Teātrī īpaša sadarbība izveidojusies ar režisoriem Pēteri Krilovu un Ināru Slucku, bet mākslā – ar galeriju “Istaba”. Sarīkojusi trīs personālizstādes un piedalījusies vairākās grupu izstādēs. Iepriekšējā personālizstāde – "Dupuža ekspedīcijas" galerijā "Istaba" tika veidota no jūras izskalotiem priekšmetiem kā veltījums piejūras ciematu iedzīvotājiem, kuri pie saviem šķūnīšiem brīvi veido boju, tīklu un citu sev vien zināmu lietu instalācijas. Vairākkārt sadarbojusies ar “Istabu” dažādos galerijas projektos kā scenogrāfe un kostīmu māksliniece. Sena un ilgstoša Kristīnes Abikas aizraušanās, kas jau kļuvusi par dzīvesveidu, ir “neglancētie” priekšmeti. Izskaloti no jūras, atrasti “Latgalītē”, metāllūžņu nodošanas punktos un citās dārgumu krātuvēs, tie veido personisko "kunstkameru", kas kļūst par iedvesmu tālākajiem zīmējumiem, gleznām, scenogrāfijai.
Fotogrāfe Agnese Zeltiņa ieguvusi Mākslas bakalaura grādu Audiviozuālajā jomā Latvijas Kultūras akadēmijā. Radošajā darbībā galvenokārt saistīta ar divām jomām –- kino un fotogrāfiju. Strādājusi Rīgas Kinomuzejā kā projektu kuratore un muzeja vadītāja, kā fotogrāfe piedalījusies daudzu Latvijas filmu uzņemšanas laukumos. Pēdējā laikā sadarbojas ar Latvijas Nacionālo operu, Nacionālo teātri un Ģertrūdes ielas teātri kā izrāžu fotogrāfe. Piedalījusies septiņpadsmit fotoizstādēs, no tām rīkotas divas personālizstādes “How to Disappear Completely” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (2007) un “Sīktēli” galerijā “Istaba” (2011). Fotogrāfijā Agnesi Zeltiņu šobrīd saista eksperimentēt ar attēlu – gan tā uzņemšanas brīdī, piemēram, sliktos gaismas apstākļos, gan meklējot paņēmienus, tos izgatavojot no jauna.
