Klātienē diktātu rakstīja 375 dalībnieki, bet aptuveni 1600 interesenti izmantoja iespēju to rakstīt tiešsaistē. Iespēja rakstīt diktātu esot tikusi nodrošināta arī nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem, lai arī šai sabiedrības grupai būtu iespēja piedalīties latviešu valodas svētkos, pauda Sadovskis.
Gaismas pils Ziedoņa zālē šodien pulcējās latviešu valodas diktāta rakstītāji. Daļai diktāts kļuvis par valodas godāšanas un kopšanas tradīciju, kāds tā pārbauda savas zināšanas, citi vēlas notvert skolas laika sajūtas.
"Pārbaudīt sevi, un es šogad varu kļūdas salīdzināt ar vīru, kurš labāk raksta."
"Pagājušogad es nepiedalījos, bet mums ar sievu bija derības par to, cik mēs katrs pieļausim tās kļūdas. Es klausījos un rakstīju pēc tam. Taču šogad pamēģināju dzīvajā."
"Es pirmo reiz to darīju un man bija tāds iekšējs saviļņojums un es neteikšu, ka bija viegli, un arī neteikšu, ka bija ļoti grūti, bet bija vietas, kur man bija mazliet samulsums. Bez valodas nav tautas un valsts, tāpēc man tas bija tāds apliecinājums un goda atdošana, ja var tā formulēt."
"Man šī bija brīva diena un kāpēc gan nepiedalīties. Es ikdienā cenšos lasīt latviešu literatūru un attiecīgi gribu arī pārbaudīt, cik labas zināšanas man ir palikušas kopš vidusskolas."
"Es esmu repatriants no Sibīrijas un mana dzimtā valoda ir krievu, bet, manuprāt, īpaši šobrīd, kad notiek karš. ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt valsts valodu, kas mums Latvijā ir latviešu valoda. Tā ir valoda, kurā runāja mani senči, tāpēc es šodien esmu šeit."
Šī gada diktāta teksta autors Osvalds Zebris atzina, ka labprāt dzirdētu arī kādu atgriezenisko saikni no rakstītājiem par pašu stāstu un, iespējams, pat dažādas īsā stāsta beigu versijas.
"Tas bija jau gada sākumā, kad es jau biju iesācis vienu stāstu, kam es īsti tajā brīdī neredzēju pielietojumu un to varēju ātri adaptēt diktāta vajadzībām, mazliet vairāk samudžinot teikumus. Tā tēma ir saistīta ar dzīvošanu sintētiskā pasaulē, jo es nesen biju noskatījies "Facebook" vadītāja prezentāciju par metaversu un, kādu brīdi par to domājot, es sapratu, ka gribu par to uzrakstīt. Teksts pamatā ir par cilvēka apmaldīšanos starp reālo un sintētisko pasauli, kas, manuprāt, arī būs šī gadsimta galvenā aktualitāte," pastāstīja rakstnieks.
Tekstu šogad diktēja aktieris Gerds Lapoška, kas atzīst, ka diktēšanai ilgi gatavojās un tekstu neskaitāmas reizes skaļi arī sev lasīja, lai vārdi iegulstos mutes muskuļu atmiņā un katrs burts būtu diktātā sadzirdams.
"Man bija ļoti svarīgi, lai man tas teksts ir kā kino galvā un, ja es to pats redzu, tad arī rakstītājs redz un viņam ir vieglāk rakstīt, jo sāk darboties iztēle un asociācijas. Teksts šogad ir ļoti sarežģīts, jo tur ir daudz svešvārdu, tiešo runu, domuzīmes, koli, daudzpunktes. Man ir liels gods šoreiz lasīt diktātu un īpaši šajā sarežģītajā laikā, kad valoda ir viena no mūsu tautas svarīgākajām dārglietām," skaidro Lapoška.
“Pēc izglītības esmu filologs, tiesa, angļu filologs, bet uzskatu, ka arī manas latviešu valodas zināšanas ir gana labas. Labprāt tās pārbaudu. Jāatzīst, ka viena kļūda pagājušogad man bija,” saka Marta Dzintare.
Savukārt Anna Grīnberga raksta diktātu pirmo reizi. Tas viņai ir kā piedzīvojums. Tikmēr Andris Saliņš atzīst, ka “latviešu valoda ir jākopj” un katru gadu jāpārbauda savas prasmes.
Katru gadu diktātu raksta vairāki tūkstoši valodas mīļotāju. Jaunākajam pērn bija deviņi gadi, vecākajam 91.
“Galvenais mērķis ir kopt latviešu valodu un gūt prieku no visa šī pasākuma,” uzsver diktāta organizatoru pārstāvis Toms Sadovskis.
Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki un no tiem tikai 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami. Šogad klātienē un tiešsaistē savas valodas zināšanas pārbaudīja ap 2000 cilvēku 29 dažādās valstīs un rezultātus rakstītāji saņems tuvāko nedēļu laikā.
Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.
Par diktāta norises dienu tika izvēlēts tieši 15.oktobris, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena tika atzīta par Valsts valodas dienu. Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība, norādot, ka "valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."
Levits Valsts valodas dienā aicināja pārdomāt, ko katram no jums nozīmē mūsu latviešu valoda.
“Vairumam tā ir dzimtā valoda. Mēs dzīvojam latviešu kultūras vidē. Tā pastāv tikai šeit – Latvijā. Tā nepastāv nekur citur pasaulē. Caur valodu mēs atpazīstam sevi, izjūtam sevi kā latviešus. Tāpēc latviešu valoda ir gan mūsu prāta, gan mūsu sirds valoda,” pauda prezidents.
Viņš norādīja, ka arī citas valodas noteikti ir jāmācās un jāzina, taču “tieši no jums ir atkarīga latviešu valodas – tātad visas mūsu valsts nākotne”.
