VIDEO: Aizvadītais gads bijis bagāts ar izcilu klasiskās mūzikas mākslinieku sniegumu

Pārlūkojot aizvadīto gadu mūzikā, redzam, ka piedāvājums bijis vērienīgs. Ar Latvijas un pasaules talantiem, ar izciliem orķestriem un diriģentiem, ar kamermūzikas pērlēm, ar operu iestudējumiem un jaunradītiem opusiem.

 

Koncerts "Dzimuši Latvijā"

Piedāvājums tik bagātīgs, ka mūzikas valodā runājot, varam presto tempā pieskarties vien dažiem no tiem. Un daudzi no tiem tapuši Latvijas simtgades zīmē. Viens no emocionāli skaistiem piedzīvojumiem bija projekta “Dzimuši Latvijā” koncerts, kas risinājās “Dzintaru koncertzālē” un tapis sadarbībā ar Latvijas Televīziju. Projektā pirmoreiz muzicēja apvienotais Latvijas mūzikas skolu jauniešu  Simtgades orķestris Aināra Rubiķa vadībā. Jaunie talanti uzstājās kopā ar mūzikas zvaigznēm. Ksenija Sidorova ar Daniilu Bulajevu, Vineta Sareika ar Miku Akotu, starptautiskā operzvaigzne Kristīne Opolais ar mūsējo Kalvi Kalniņu.

“Bija ļoti emocionālas dienas arī orķestrim, jo viņi tikko sākuši savu profesionalitāti un spēlēt Dzintaros – tas viņiem liels notikums,” norādīja akordeoniste Ksenija Sidorova.

“Tā ir pavisam cita vērtība koncertam. Tā bija vislabākā ideja piesaistīt jaunos. Gan Miku, gan citus. Tā dzirksts, tā ir vienreizēja. Es ceru, ka viņi to nepazaudēs,” pārdomās un sajūtās dalījās vijolniece Vineta Sareika.

Jauniestudējumi Latvijas Nacionālajā operā

Mūsu Baltajā namā šī gada pirmā lielā intriga bija Igora Stravinska operas “Izvirtības hronika” pirmuzvedums Latvijā. Tas bija izaicinājums gan iestudējuma veidotājiem, gan publikai.

“Tas bija mans lēmums. Mans apsvērums ļoti vienkāršs. Mēs spēlējam lielākoties romantiskas operas. Un mēs ilgstošu laiku neesam atradušies 20. gadsimtā, bet ir jau 21. gadsimts,” šādu izvēli pamatoja Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš.

Iestudējumā aizrautīgs pie diriģenta pults – Jānis Liepiņš, režisore – Margo Zālīte – ar gana neparastu redzējumu.

“Es domāju, ka Stravinskis mīlētu šo iestudējumu. Viņš sevi atpazītu ikkatrā taktī, ikkatrā notikumā uz skatuves. Uzvedums ir pilns ar Stravinski,” akcentēja režisore Margo Zālīte.

Baleta valodā pirmoreiz tika izdejoti Silmaču Antonijas dzīves un mīlas līkloči Jura Karlsona oriģinālbaletā ar Aivara Leimaņa horeogrāfiju un Elzu Leimani galvenajā lomā.

“Mēs ar Juri Karlsonu daudz diskutējām, kā varētu šo visiem zināmo un mīļo stāstu pagriezt tā, lai tas ietu dziļumā,” teica Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Aivars Leimanis.

Savukārt komponists Juris Karlsons bilda: “Lai man piedod Blaumanis, bet es domāju, ka viņš man piekritīs, jo lugā, ko viņš uzrakstījis, Antonija pārāk ātri pievēršas Dūdaram.”

Vēsturisks fakts – ar Vāgnera “Klīstošo holandieti” 1918. gadā aizsākās Latvijas jaundibinātās operas darbība. Pēc tam tā uzvesta vairākkārt un nu – pēc 100 gadiem atkal – režisora Viestura Kairiša jaunā redzējumā  ar Mārtiņu Ozoliņu pie diriģenta pults un mūsu starptautiski slaveno vāgneristu Egilu Siliņu, nepārspējamu titullomā.

“Interesanti, ka šī loma pirms 15 gadiem bija mans pirmais īstais Vāgnera veikums tieši šeit – Latvijas operā. Tagad tas mani pavada katru gadu, un šis jau ir 19. iestudējums,” atzina Siliņš.

Ja runājam par jauniestudējumiem, tad jāpievēršas arī Siguldas opermūzikas svētkiem, kur pirmizrādi piedzīvoja Umberto Džordāno operas Andrē Šenjē uzvedums, kurā izspēlēts mīlas trīsstūris uz franču revolūcijas fona ar Maiju Kovaļevsku, Jāni Apeini un izcilo tenoru Kamenu Čaņevu galvenajās lomās.

Maijas Kovaļevskas balss daudzveidību baudījām arī solokoncertā Liepājas “Lielajā dzintarā” kopā ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu un Liepājas Simfonisko orķestri. Programmā skanēja ārijas, kuras Maijas Kovaļevskas balsī skanējušas Ņujorkas, Vīnes, Berlīnes, Sidnejas opernamos.

Spilgti klasiskās mūzikas koncerti un pirmatskaņojumi

Vasaras krāšņumā Cēsu pils estrādē varējām baudīt pasaulslavenās operzvaigznes Marinas Rebekas brīnišķīgo soprānu programmā “Mīlas sveiciens”. Bet ar augsti profesionālu sniegumu visa gada garumā klausītājus iepriecināja solistu instrumentālistu sniegums – gan Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš ar lielisku Bēthovena sonāšu programmu, gan jaunā talantīgā un starptautiski atzītā vijolniece Kristīne Balanas ar Mendelsona vijoļkoncertu Ziemassvētku festivālā Dzintaros.

Tā nekad nav bijis, ka Latvijā viena gada laikā viesojas vairāki pasaulslaveni simfoniskie orķestri un diriģenti. Pirmais no tiem maijā bija izcilā latviešu diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncerts opernamā. Tā uzburt katra skaņdarba tēlu, panākt tik niansētu orķestra skanējumu, tā iedziļināties komponista mūzikā! Patiesi šķita, ka Mariss Jansons pats ir šo skaņdarbu radītājs.

“Esmu ļoti priecīgs, ka atbraucām un varējām mazu skaistu dvēseles dāvanu Latvijai veltīt. Kad atbrauc uz Latviju, tad jūt, ka ir augsta mūzikas kultūra. Tāpēc šajā valstī ir ļoti svarīgi, lai būtu laba koncertzāle,” akcentēja Mariss Jansons.

Kad debesis aptumšojas un šķiet, ka pasaules gals klāt, tad vulkānzemju tautās rodas mīti un leģendas, bet Ērikam Ešenvaldam dzimst “Vulkānu simfonija”.

Šī opusa pirmatskaņotāji Vidzemes koncertzālē “Cēsis” bija Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais un soliste Dita Krenberga. Simfonija ir komponista kopdarbs ar režisoru Renāru Vimbu, operatoru Daini Juragu un video mākslinieku Robertu Rubīnu.

“Vulkānu izpausme ir ļoti daudzveidīga. Kad mēs bijām Jaunzēlandē, tad maori mums spēlēja savus tautas instrumentus,” stāstīja Ešenvalds.

“Mani fascinē Ērika personības un talanta virzītājspēks, kas ir apbrīnas vērts, un viņš jau kuru reizi pierāda, ka viņš nav lokālpatriotisks komponists, ka viņš, no vienas puses, ir tik ļoti latvisks un tajā pašā laikā – tik ārkārtīgi pārpasaulīgs,” uzskata diriģents Māris Sirmais.

Oktobrī sagaidījām mūsu pasaulē pazīstamā komponista Pētera Vaska obojas koncerta pirmatskaņojumu ar  izcilā obojas spēles meistara Albrehta Meijera solo kopā ar Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu.

“Pētera Vaska mūzikas valoda, stils un ideja ir absolūti unikāli. Te ir liela dabas ietekme, kas man jāsajūt un jāsasmaržo,” uzsvēra Meijers.

Pats Pēteris Vasks savu skaņdarbu raksturoja šādi: “Tas viens no maniem gaišākajiem darbiem.Tas ir par manas dzimtenes skaisto dabu un stipriem cilvēkiem, jo mums ir arī tādi, ne tikai čīkstētāji.”

Bet orķestri bez pirmatskaņojuma tobrīd gaidīja vēl lieli muzikāli notikumi – plaša Eiropas turneja ar sešiem koncertiem. Kā galveno diriģents Andris Poga akcentēja koncertu Parīzes filharmonijā.

Vienmēr gaidīts un pārsteigumiem pilns ir arī Latvijas jauno komponistu devums. Tāds tas bija Māra Sirmā un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” rīkotajā Garīgās mūzikas festivālā, kur savus darbus rādīja Vestards Šimkus, Platons Buravickis, Laura Jēkabsone, Jānis Ķirsis. Viņu opusos ar mūsdienīgu vēstījumu tika skartas tēmas no Ādama un Ievas laikiem līdz pat skaņu mākonim koristu mobilajos telefonos.

Cik atšķirīgi ir Latvijas novadi, tik konceptuāli atšķirīgi bija diriģenta Sigvarda Kļavas izlolotā vērienīgā simtgades projekta “Latvijas gredzens” četri koncertuzvedumi.

Cikls noslēdzās oktobrī Zemgales sirdī Jelgavā ar koncertuzvedumu “Zemgales gredzens. Vēstures palos.”

“Zemgale ir arklu un zobenu zeme, kur auglība mijas ar nāvi,” tā raksta libreta autore Inese Zandere. Šajā koncertuzvedumā skanēja Pētera Vaska un Līgas Celmas-Kursietes mūzika Latvijas Radio kora, Latvijas Radio bigbenda, Oskara un Raimonda Petrausku, kā arī laikmetīgās dejas mākslinieku Lilijas Liporas un Gunta Spridzāna izpildījumā un Roberta Rubīna režijā.

Svinot visu trīs Baltijas valstu simtgadi, mūzikā uz Lielās ģildes skatuves vienā koncertā tikās visu trīs kaimiņzemju simfoniskie orķestri, vispirms muzicējot katrs atsevišķi un rādot kādu savas valsts komponista darbu. Mūsējie piedāvāja pirmatskaņojumu - Kristapa Pētersona opusu “Mūzika lielam orķestrim”. Bet koncerta izskaņā visi trīs orķestri un vienlaikus arī trīs diriģenti draudzīgi apvienojās, darbinot amerikāņu komponista Maikla Dohertija “Laika mašīnu”.

“Tā bija mana ideja – atrast tādu skaņdarbu, kurā būtu iespēja piedalīties trim orķestriem, vienoties kopā, tomēr trīs diriģentu vadībā. Un tādu skaņdarbu es atradu.Tas ir amerikāņu komponista Maikla Dohertija skaņdarbs “Laika mašīna”, kas oriģināli ir Pitsburgas simfoniskā orķestra pasūtinājums un veltīts Marisam Jansonam, kurš ir arī tā pirmatskaņotājs ar diviem citiem diriģentiem Pitsburgā,” pastāstīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Andris Poga.

Oktobra mēnesī, pēc sešu gadu pārtraukuma, Rīgā sagaidījām Andri Nelsonu. Nu jau kā divu pasaulslavenu orķestru – Bostonas simfoniskā un Leipcigas ''Gewandhaus'' orķestra galveno diriģentu, kā arī  divu “Grammy” balvu laureātu. Ar ''Gewandhaus'' orķestri viņš sniedza divas atšķirīgas koncertprogrammas mūsu opernamā, kur savulaik Andris, vēl pavisam jauns būdams, strauji sāka savu pasaules diriģenta karjeru.

Abu koncertprogrammu galvenā ass bija Gustava Mālera mūzika Andra Nelsona patiesi neaizmirstamā interpretācijā. Svarīgi atzīmēt, ka Andris Nelsons šajā koncerta programmā iekļāvis Andra Dzenīša simfoniskais darbu “Māra”, bet decembrī trīs koncertos Berlīnes Filharmonijā Andra Nelsona vadībā izskanēja Maijas Einfeldes darbs “Lux aeterna”.

Latvijai – simts, un arī mūsu Nacionālajai operai – simts. Operas simtās jubilejas svinības bija atbilstoši vērienīgas šim kultūrvēsturiskajam notikumam. Ar operas orķestri un kori, pieciem diriģentiem un divdesmit izcilām mūsu un pasaules operzvaigžņu balsīm.

“Nacionālā opera ir viens pīlārs, uz kā balstās nacionālā kultūra. Un es domāju, ka šie cilvēki pirms 100 gadiem ļoti labi saprata, ka varbūt vēl valsts nav īsti izveidota, bet kultūrai jānotiek,” uzskata Zigmars Liepiņš.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti