Brīvības iela Dobelē ir skaļa. Tāds ir šīs brauktuves sods, jo Brīvības iela ir centrālā pilsētas artērija gan vietējo transportam, gan tranzītam no Rīgas un Jelgavas puses uz Kurzemi.
Brīvības ielas sākums ir pirms dažiem gadiem līdz ar rekonstrukciju Zemgaļu tilta nosaukumu ieguvusī pārbrauktuve pār Bērzes upi. Tās krastos paceļas arī ainavisks pilskalns ar Dobeles slavenāko tūrisma objektu – Livonijas ordeņa pilsdrupām.
“Normāli cilvēki bijuši, ēdusi, cūkojušies, turpat sildījušies pie krāsnīm, taisījuši ēst, nodarbojušies ar dažādiem amatiem, pārvaldījuši zemi,” senos zemgaļus raksturo vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns.
Slavenākais no vēstures stāstiem ir par zemgaļu pils neieņemšanu Krusta karu laikā. Zemgaļi sīvi pretojas iekarotājiem, bet pēc vairākiem uzbrukumiem nevis padodas un kļūst par kalpiem, bet pamet savu dzimteni, aiz sevis nopostot arī savas mājvietas. Pils vieta bija tik laba, ka savas rezidences tur vēlāk cēluši arī citi valdnieki. Varenība gan beidzas līdz ar hercogu laika norietu. Bet Dobele saņēmusies šovasar pilsdrupas atjaunot.
Otrpus Bērzes upei un pilskalnam Brīvības iela dabā sākas ar otro numuru – vienu no senākajām vecās Dobeles ēkām, kur mūsdienās iekārtoti deviņi pašvaldības sociālie dzīvokļi. Visilgāk, nu jau teju četrdesmit gadu, tur dzīvo Indra Peizuma.
“Lejā bija krāsotava, bet tur viss izjaukts,” stāsta Indra.
Mājas pirmajā stāvā jau kopš Latvijas neatkarības gadiem darbojas Māra Jēkabsona auto rezerves daļu veikals.
“Sadzīvot ir grūti, jo tā bija sociāla māja un tajā izmitina bomžus,” saka Jēkabsons.
Lielākā daļa vecāko laiku ēku Brīvības ielā tiešām kļuvušas par mājvietām ne tai turīgākajai Dobeles daļai. Piemēram, Brīvības ielas trešais nams celts 1933. gadā, un nu jau vairākus gadus telpas atvēlētas dažādām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Dobeles invalīdu biedrībai, kur Latvijas Radio sastop Ritu Šebinu.
“Mums dažādi cilvēki nāk, pārtika ir, drēbītes. Un lejā tur ir kaut kādi pagrabi, kur it kā cilvēki esot mocīti,” saka Šebina.
“Miesta sākumā māja būvēta kā ārstu māja, ēku zināja arī kā bibliotēku,” tā par māju, kurā leģendās pagrabos mocīti cilvēki, stāsta Antra Kārkla, Dobeles novadpētniecības muzeja ekskursiju gide.
Sarunas iesākumā viņa pasmaida, jautājot, cik stundu ir sarunai par Brīvības ielas vēsturi, jo, kā jau senākā un centrālā iela, tā savās malās apkopo visus galvenos Dobeles objektus. Arī tādus, kuru pamatos savulaik iemūrēti Dobeles pilsdrupu akmeņi.
Līdz 1940. gada aprīlim šai ielai bija Lielās ielas nosaukums. Gadu iepriekš pilsētas valde rosinājusi to nodēvēt par Lielā Vadoņa ielu par godu tā laika valsts vadītājam Kārlim Ulmanim. Taču ideja netika īstenota. Tāpat
Dobele ir no retajām pilsētām, kam izdevies izbēgt no Ļeņina vārda ielās.
Visas galvenās ēkas ir uz šīs ielas, pašvaldības domi, gan veco, gan jauno slimnīcu var redzēt, braucot pa šo ielu, no padomju laikiem ir banka, “var teikt – galvenā dzīsla Dobelē ir šī iela”, stāsta gide Antra Kārkla.
Brīvības ielā arī vairāki mazie uzņēmēji, kas par klientiem cīnās ar turpat netālu augošajiem milzu tirdzniecības centriem. Kā jau pašaurā tranzīta ielā, pavasara putekļu mākoņa pavadīts, Brīvības ielas vienās no durvīm sastopu frizieri Daci.
“Šodien nomazgājām logus.. Putekļi iet jau te Brīvības ielā. [..] Mēs esam uz galvenās ielas, Brīvības ielai Dobelē nevar pabraukt garām, vienmēr brauksiet cauri,” stāsta Dace.
Savukārt valsts brīvība ļāvusi Dobelei no Eiropas Savienības piesaistīt fondu naudu, un Brīvības ielā visā garumā nomainīts segums. Līdz ar rekonstrukciju novāktas daudz piedzīvojušās un izturīgās Ulmaņlaika betona plāksnes, kuru dēļ braukšanu cauri Dobelei pavadīja klaboņa. Tagad Dobelē ieklab tikai vilciens, kas turp kursē vairs vienu reizi dienā, bet maija beigās mēdz būt arī īpašs Ceriņu ekspresis.
Brīvības ielas vēsture
(Avots: Dobeles novadpētniecības muzejs)
Līdz 1940.gada aprīlim iela saukta par Lielo ielu. 1939.gadā pilsētas valde apsvēra ielu nosaukt par Lielā Vadoņa ielu, acīmredzot, par godu toreizējam valsts vadītājam Kārlim Ulmanim. Taču priekšlikums netika realizēts, un iela ieguva Brīvības ielas vārdu.
Ap 1855.gadu Brīvības ielas sākumposmā, iepretim pilsdrupām, būvēta tā sauktā Todlēbena villa – dzīvojamais nams Jelgavā dzimušā Krimas kara ģenerāļa Franča Eduarda Todlēbena (1818-1884) brāļa sievai. Villa bijusi viena no krāšņākajām ēkām pilsētā. Tās fasāde papildināta ar greznu torni, balkonu. Pie villas bijusi arī oranžērija. Vēlākos gados iesaukta par “Rekes vasarnīcu”, jo kopš 1921.gada ēka atradās muižnieku fon der Reku dzimtas pārstāvju īpašumā. 1945.gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja līdz pamatiem. Fon der Reku dzimtai piederošajā gruntsgabalā atradās arī ēka, kurā 20.gs. 20.-30.gados bija Dobeles vācu privātā pamatskola, kurā pēc noteikumiem mācīties drīkstēja tikai tie bērni, kuriem abi vecāki bija vācu tautības. Skola tika likvidēta 1939.gadā līdz ar vācbaltiešu izceļošanu no Latvijas. Padomju varas gados šajā ēkā atradās Dobeles apriņķa kara komisariāts.
1933.gadā Brīvības ielā 3 likti pamati Dobeles ārsta mājai. 1974.gadā namā telpas rada Dobeles rajona centrālā bibliotēka. 2009.gadā bibliotēka pārcēlās uz jaunuzbūvēto ēku Brīvības ielā 23. Blakus agrākajai ārsta mājai ēkai atrodas 1847.gadā celts un vairākkārt pārbūvēts nams - sākotnēji Dobeles pagasta nams. Vēlākos gados ēkā atradusies Dobeles vakara vidusskola, ceļu policija, Dobeles Vasarsvētku draudze “Labā vēsts”. Šis nams ir arī dzejnieces Veronikas Strēlertes (1912 – 1995) dzimtā māja.
Brīvības ielā 7 kādreizējās kokzāģētavas vietā 1974.gadā atklāta poliklīnika, kurā kopš 1996.gada atrodas Dobeles novadpētniecības muzejs. Tajā atrodas arī Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs un zobārstniecības klīnikas.
Brīvības ielā 7 A 20. gs. 40.gados pabeigta ugunsdzēsēju depo celtniecība. Ielas pretējā pusē esošais veikals uzcelts 1965.gadā (toreizējais universālveikals “Zemgale”).
2009.gada decembrī Brīvības ielā 10 B atklāts Dobeles biznesa centrs “Pils”.
18.gs. beigās celta ēka tagadējā Brīvības un Uzvaras ielas krustojumā. Tajā ilgstoši, līdz pat 20.gs. 20.-30.gadiem, darbojies viens no trim pilsētas krogiem: Lielais krogs. Vēlākos gados nams ticis īrēts, izmantots kā kantoru un noliktavu telpas. Mūsdienās šajā vietā ierīkots auto serviss.
Šķērsojot krustojumu, iepretim šim namam atrodas ēka, kurā kādreiz darbojusies Dobeles un apkārtnes slimnīca. Tā ārstu Edgara Francmaņa (1878- 1954) un Augusta Neimaņa (1887-1966) vadībā dibināta 1919.gadā. Vēlākos gados slimnīca paplašināta, veidojot divas piebūves. Uz tagadējo atrašanās vietu Ādama ielā slimnīca pārcelta 1989.gadā.
1981.gadā pabeigta “Unibankas” ēka, kas tagad pazīstama kā “SEB banka”. Blakus tai 2004.gadā labiekārtots laukums ar pulksteni – strūklaku.
20.gs. 50.gadu beigās un 60.gados aktīva celtniecība izvērsta laukumā pie tagadējās Dobeles novada pašvaldības ēkas. Pašvaldības ēkas celtniecība pabeigta 1956.gadā. Tajā sākotnēji atradās Latvijas Komunistiskās partijas un Komjaunatnes komitejas un laikraksta “Brīvais Darbs” redakcija. 1960.gada martā pie laukuma atklāts kinoteātris ar 350 sēdvietām.
1971.gadā pabeigta rajona padomes ēkas celtniecība. Ilgstoši ēkā laukuma malā, kas atrodas vistuvāk Brīvības ielai, darbojās bērnudārzs. Mūsdienās šī ēka vairs nepastāv.
20.gs. 30.gados uzsākti labiekārtošanas darbi laukumā netālu no stacijas, kur 1940.gada 9.jūnijā atklāja tēlnieka Kārļa Zemdegas (1894-1963) veidoto Dobeles atbrīvošanas pieminekli. 1950.gadā piemineklis tika iznīcināts kā padomju varas sistēmai nepiemērots. Tā vietā laukumā tika izveidota piemiņas vieta Otrajā pasaules karā kritušajiem Sarkanās armijas karavīriem. Uz agrākā atbrīvošanas pieminekļa postamenta 1956.gadā uzstādīts Brāļu kapu piemineklis: dubultfigūra, kurā attēlots karavīrs un partizāns. Tā autori ir tēlnieki Valdis Alsbergs, Ļevs Bukovskis un Alberts Terpilovskis. 1996.gada 12.septembrī atjaunotais atbrīvošanas piemineklis uzstādīts skvērā Brīvības ielas sākumposmā. Šajā vietā no 1968. līdz 1990.gadam atradās piemineklis “Atbrīvotājiem tanks T-34” ( arhitekti: V.Puzanovs, V.Straume).
Iepretim Brāļu kapiem 1955.gadā pabeigta maizes ceptuves ēkas celtniecība. Mūsdienās šajā vietā atrodas 2016. gada novembrī atklātais lielveikals “Rimi”.
1929.gadā Dobeles un apkārtnes piensaimnieku sabiedrība uz sava nekustamā īpašuma Brīvības ielā 31 iesāka būvēt pienotavas ēku. Tā paša gada decembrī pienotava uzsāka darbu. Vēlākajos gados ēkā darbojās tipogrāfija, kopš 2002.gada tipogrāfija un laikraksts “Zemgale”.
Muižas kompleksā Brīvības ielā 50 no 1867. līdz 1905.gadam dzīvojis luterāņu vācu draudzes mācītājs un etnogrāfijas un vēstures pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826-1907). Pēc A. Bīlenšteina iniciatīvas ap muižu izveidots plašs parks ar visdažādākajām koku un krūmu šķirnēm. Mūsdienās muižas ēkā ierīkoti dzīvokļi.
