Pirmsskolas izglītības iestāde “Sienāzītis” noteikti ir rotaļīgākā un kustīgākā iestāde, kas atrodas Brīvības ielā Balvos. Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Iveta Barinska ir pārliecināta, ka viņi atrodas vienā no Balvu Brīvības ielas skaistākajiem posmiem - pretī ir parks un muiža, ko ieskauj Balvu ezers, un otrpus Lāču dārzs.
“Ābeles zied, tur vāverēni, tur putniņi. Man kabinetā vairs nav aizkaru. Es paskatījos - tās kļavas un dabas skati, un es viņus noņēmu, jo liekas, ka tā ir glezna, kas mums aiz loga,” saka “Sienāzīša” vadītāja Iveta Barinska.
Brīvības iela Balvos ir pilsētas centrālā un galvenā iela. Tā ir arī garāka iela, uz kuras atrodas pilsētā svarīgas un nozīmīgas ēkas un objekti.
“Mums ir ļoti bagāta iela: muzejs, muiža, bērnudārzs. Ar ko asociējas Brīvības iela? Ar brīvību, mājām. Tā ir mūsu pilsēta,” saka skolotāja Liene Pomere.
“Ar kiosku, kas tur bija, no Kubuliem atbraucām, garā rindā stāvējām pēc sveramā saldējuma, kad izbeidzās bija traki, bija vilšanās,” atceras skolotāja Anda Pušpure.
Balvu Brīvības iela posmā pie ezera, kur atrodas dārza mājiņas, muiža un muzejs, ir klusāka un mierīgāka, taču, nonākot līdz piemineklim par godu Neatkarības karā kritušajiem Latgales pulka karavīriem, ko vietējie iesaukuši par “Staņislavu”, ielai pagriežoties pa labi, pilsētas ritms kļūst dinamiskāks. Šeit ir dažādi veikali, autoosta, kultūras nams.
Kā stāsta Balvu novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste vēsturniece Ruta Akmentiņa, bija laiks, kad daļa no šā brīža Brīvības ielas bija pieejama vien muižā dzīvojošajiem:
“Vēl 18.gadsimtā šeit, ezera krastā, tika uzcelta muižas pils, tad daļa no šīs ielas bija iekļauta muižas pils teritorijā un norobežota ar tādiem vārtiem, uz kuriem esot bijis uzraksts: “Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta”, tā vismaz vēsta nostāsti. Un 20.gadsimta sākumā uz šīs ielas Balvu katoļu draudzes prāvests pirka no apkārtnes zemniekiem koka ēkas, pārveda uz Balviem, un tā radās arī tagadējā Brīvības iela, attīstījās tālāk, jo viņš šīs ēkas izīrēja tirgotājiem.”
To, kāda pilsēta izskatījās senāk un tagad, salīdzinošajās fotogrāfijās ir apkopojusi fotogrāfe Dace Teilāne. Dace, skatot vēsturiskās bildes, fotografējusi tās tādā pašā rakursā arī mūsdienās. Balvu Brīvības iela melnbaltajās fotogrāfijās no bruģētas ieliņas ar koka apbūvi, kas Otrā pasaules kara laikā tiek nodedzināta, savu tagadējo izskatu ieguva 50.-60. gados.
Savukārt uz Brīvības ielas esošā pareizticīgo koka baznīca, pārciešot divus karus, nodeg 1985.gadā. Tagad baznīcas atkal atguvusi savu kādreizējo izskatu. Pareizticīgo baznīca ir viens no objektiem, kas iedvesmo arī fotogrāfi.
“Ļoti skaista odziņa Balvu pilsētā, patīk. Citi strīdas, ka torņi zils ar zaļo, bet man patīk. Torņi redzami arī no manas mājas,” stāsta fotogrāfe Dace Teilāne.
Savukārt par pieminekli Latgales partizānu pulka karavīriem Dace saka, ka tas ir ''mīļais Staņislavs, mūsu Brīvības piemineklis”.
Savulaik uz Brīvības ielas atradās gaļas kombināts, šūšanas ateljē, te bija iespēja arī tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem iegūt ģimenes vai savu personīgo foto. Dažādus stāstus par Brīvības ielu apkopo Balvu bibliotēkā. Interesantāko no cilvēku stāstītā bibliotekāre Sarmīte Vorza uztic arī radio:
“Fotoateljē viena meitene gribējusi kailfoto, tajos tālajos gados, fotogrāfs lūgumu izpildījis. Tad vēl zelta pods atrasts, kas bijis pirmskara žīdu pods. Nojaucot ēku, kas atradās pie kultūras nama, atrada. Zeltu gan konfiscēja milicija.”
Brīvības iela Balvos ir kopš 1936.gada. Laikā, kad citviet Brīvības ielas tika pārdēvētas par Ļeņina ielu, Balvos Brīvības iela kļuva garāka, tai tika pievienota daļa no Rīgas ielas. Šobrīd tā noteikti ir iela, pa kuru kārtīgā pastaigā var iepazīt arī Balvus kā pilsētu.
