Vaicāta, par ko pašai vislielākais prieks un gandarījums jau tagad, kad festivāla oficiālais atklāšanas koncerts vēl ir tikai priekšā, Bluķe uzsver: "Katrs pasākums ir ļoti izauklēts un par katru ir gandarījums, bet, ja nu tā ļoti, ļoti, tad man patīk, ka mums šogad ir teātra izrāde par Andrievu Niedru. Jau pērn pirmo reizi festivālā pamēģinājām iekļaut teātra žanru, un arī šogad skatījāmies vairākos virzienos, kas būtu tematiski atbilstošs, un beigu beigās nonācām pie Valtera Sīļa izrādes "Andrievs Niedra". Tas būs pilnīgi cits skats uz to, kā dzima Latvija 1918. gadā – no tā cilvēka skatpunkta, kuru daudzi sauca par tautas ienaidnieku."
Dace Bluķe šo gadu laikā vaigā iepazinusi arī festivāla publiku.
"Daļu publikas deviņu gadu laikā patiesi esmu iepazinusi personīgi. Un teiktu, ka noteikti vismaz pusi no publikas pazīstu arī Kuldīgā. Tie ir ne tikai Kuldīgas iedzīvotāji, bet arī liepājnieki, kuriem koncertus patīk apmeklēt nevis Liepājā, bet Kuldīgā – tā viņiem ir vesela atpūtas diena. Mums ir aizputnieki, kuri uz festivāla pasākumiem Kuldīgā vai Liepājā brauc regulāri. Festivāla pasākumi gan ir ļoti dažādi – tāpēc ir publikas daļa, kurai labāk patīk teātris, ir tāda, kurai labāk patīk džeza ievirzes koncerti, uz klasiskās vai mūsdienu mūzikas koncertiem nāk vēl cita publika, un uz kino – vēl cita.
Bet visplašāk apmeklētais ir Senās uguns nakts pasākums augusta pēdējā sestdienā, kad jūras krastā apmeklētāju skaits svārstās starp diviem un divarpus tūkstošiem. Šogad tas būs 31. augusts.
Tas kļuvis ļoti iemīļots liepājnieku un Liepājas viesu notikums, jo tur var nākt ar maziem bērniem un suņiem, atbraukt ar riteni, un tas ir neierobežots apģērbā, izskatā un veidā, kā uz šo pasākumu ierasties. Tā kā viena daļa noteikti ir pastāvīgā publika, kas nepacietīgi gaida tieši šo notikumu," stāsta Bluķe.
Ja līdz šim Dace Bluķe festivāla rīkošanā bijis cilvēks-orķestris, šogad viņa ir „tikai” mākslinieciskā vadītāja.
"Ar visiem citiem pienākumiem neatliek laika nodarboties ar praktiskām organizēšanas lietām,” vaļsirdīgi atzīst Bluķe. „Festivāla producente ir Nora Sudmale ar plašu, daudzpusīgu pieredzi – iepriekš strādājusi gan "Latvijas Koncertos", gan Liepājas Kultūras pārvaldē un "Lielajā dzintarā". Man ļoti paveicies ar Noru, jo viņai nav jāsaka, kas ir kas. Nora jūtas kā zivs ūdenī un labi pārzina Liepājas vietas, cilvēkus, notikumus. Ir mums cilvēks, kas atbild par finansēm, ir Anna Paula, kura raksta preses relīzes un pieskata mājaslapu un sociālos tīklus. Tā kā mums izveidojusies stabila četru cilvēku komanda.
Tiesa, Senajai uguns naktij veidojam gaismas aleju, kur sadedzam sveču aleju vairāku simtu metru garumā, un tur nāk talkā ļoti daudz brīvprātīgo. (..) Tas nebūt nav viegls darbiņš – pievakarē Liepājas pludmalē vienmēr ir vējš, tāpēc iedegt 500 sveču ir diezgan liels izaicinājums. Bet brīvprātīgie ir ļoti radoši..."
Lai gan festivāla oficiālais atklāšanas brīdis ir 16. augusts, pirmais notikums jau aktuāls.
"Parasti augusta sākumā atklājam dokumentālu izstādi, ko veltām kādam ar neatkarības centieniem veltītam notikumam,” atgādina Dace Bluķe. „Iepriekš tas bijis gan vēsturiskais Baltijas ceļš, gan vēsturiskais Radošo savienību plēnums, kas bija stimuls tālāk rīkoties daudziem tā laika radošajiem cilvēkiem. Bijušas dokumentālas izstādes par to, kā Latvija ieguvusi neatkarību gan 1918. gadā, gan atjaunojusi neatkarību. Šogad dokumentālā izstāde veltīta Gruzijai. Ja mūsu Baltijas ceļam ir 30 gadi, tad arī Gruzijā šogad aprit 30 gadi kopš notikumiem, kas bija tautas mierīga demonstrācija Tbilisi centrā, kura diemžēl nebeidzās tik miermīlīgi kā Baltijas valstu gadījumā – tā beidzās ar upuriem: no padomju armijas puses tika nogalināts 21 cilvēks. Par to arī stāsta šī izstāde, kas sarīkota ar laipnu Gruzijas vēstniecības atbalstu un kopš pagājušās nedēļas līdz pat 7. septembrim skatāma Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē."
Bet festivāla atklāšanas koncerts 16. augustā plkst. 20.00 izskanēs Romas dārzā.
"Arī pirmais koncerts ar "Xylem" trio, kurā muzicē Rihards Zaļupe ar marimbu un perkusijām, Oskars Petrauskis ar saksofonu un Raimonds Petrauskis pie klavierēm, saistīts ar Gruziju. Dzirdēsim gan pašu mūziķu radītus skaņdarbus, gan Baltijas valstu komponistu skaņdarbu aranžējumus, turklāt puišiem ir laba sadarbība ar pasaulē slavenāko gruzīnu komponistu Giju Kančeli,” atklāj Bluķe.
Savukārt 17. augustā jādodas uz Kuldīgu. "Kuldīga mums ir ļoti labs sadarbības partneris jau vairākus gadus. Un man jāpalepojas, jo Kuldīgas pašvaldība par šīm aktivitātēm mums dāvājusi Goda rakstu par to, ka paplašinām Kuldīgas mūzikas dzīves piedāvājumu," gandarīta stāsta Dace Bluķe.
"17. augustā plkst. 18.00 Kuldīgas Mākslas namā
būs koncerts, kurš savu ceļu pie skatītāja gaidījis gandrīz 15 gadu! Man atzīmēts 2003. gads, kad Imantam Ziedonim ar flautisti Ditu Krenbergu radās ideja veidot kopīgu programmu, kurā Imants Ziedonis pats personīgi lasītu tikko iznākušā dzejas krājuma "Trioletas" dzeju, bet Dita spēlētu flautu.
Diemžēl šai iecerei nebija lemts īstenoties, taču Ditai šī ideja visu laiku bijusi dzīva, un nu tapusi programma ar nosaukumu "Ziedonis. Trioletas. Mūzika." No mūzikas Dita izvēlējusies gan Jāzepu Mediņu, gan Pēteri Vasku, Jāzepu Vītolu, Marģeri Zariņu, Raimondu Paulu un arī tādu Eiropas klasiku kā Roberts Šūmanis un Klods Debisī. Dita, protams, spēlēs flautu, un ar viņu kopā muzicēs Latvijas Nacionālās operas orķestra čelliste Inga Ozola un pianists Juris Žvikovs. Ziedoņa dzeja būs klātesoša pašu mūziķu lasījumā."
