«Sarkanā meža» producente Arta Ģiga par partizānu mītni: Māja pati mūs atrada

“Sarkanā meža” piektā sērija jau norit iedomātā Kurzemes ciematā Aizvējos, kura ainas filmēja dažādās Latvijas vietās – Tērvetē, Sātos un arī Engurē. Rubenis un Vitolds tiekas ar partizānu līderi un galveno kontaktpersonu Leonu. Starp viņiem notiek gan strīdi, gan savstarpējas izrēķināšanās un aizdomu pilna tikšanās ar citu mežabrāļu grupu. Leons jau sākotnēji izrāda nepatiku pret Rubeni, nicīgi dēvējot viņu par “krievu”.

Vienā no spilgtākajām sērijas ainām Leons draud nošaut savu izlūku, taču ieroča gaili liek nospiest Rubenim, kuram ir jāiziet savdabīga pārbaude, nopelnot Leona uzticību. Spriedze pieaug, Leona grupai ir jāpamet mītne, un arī Rubenis iesaka Vitoldam tomēr doties turp, no kurienes nākuši. Uz Rīgas mītni.

Leona mītni filmēja vienā no skaistākajām “Sarkanā meža” lokācijām – autentiskā koka lauku mājā Engures pusē. Tomēr to atrast bijis viens no lielākajiem komandas izaicinājumiem.

Autentiska partizānu mītne

Sākotnēji māja jau bijusi atrasta Lēdmanes pusē, stāsta Arta Ģiga, “Sarkanā meža” producente. Tomēr, kā jau tas mēdz notikt, pēdējā brīdī kopā ar sēriju operatoru Uldi Janci sapratuši, ka šī ēka nederēs. Ģiga iezīmē, ka sērijās atveidotajai partizānu mītnei bija maksimāli jāatbilst stāstam visās iespējamās detaļās.

Tai bija jābūt 1949. gada – 1950. gadu sākuma lauku mājai meža vidienē, ko tikai pirms dažiem pametuši cilvēki, atstājot aiz sevis visu iedzīvi. Mūsdienās šādas ēkas ir izdemolētas, ar izsistiem logiem un sagrautām iekštelpu krāsniņām, tās skāris 70 gadu “laika zobs” un arī Padomju Latvijas laika uzslāņojums ar neskaitāmām pārbūvēm. Turklāt Lēdmanes māja nav īsti atbildusi sēriju mākslinieciskajiem uzstādījumiem, par detektīva cienīgo lokācijas meklējumu stāsta operators Uldis Jancis.

Šīfera jumts un baltas sienas

Iekštelpu sienas bijušas koši baltas, par Lēdmanē atrasto māju turpina Jancis. Tas apgrūtinātu filmēt nakts ainas tumsā, kur sienas sevišķi izceltos. Dienā, telpās iespīdot saulesgaismai, sienas spēcīgi atstarotu gaismu. Tik jaudīga un pat pārāk “priecīga” gaisma kontrastētu ar sērijā redzamajiem dramatiskajiem notikumiem. Tādēļ tika izlemts pieturēties pie pelēcīgiem toņiem lokāciju izvēlē. Arī mājas krietni zemais šīfera jumts vairāk atgādinājis padomju laika vēlāko gadu apbūvi, kā arī māja no ārpuses bijusi apmūrēta.

Līdz filmēšanas brīdim bijušas vien pāris dienas, bet mājas vēl nebija. Veiksmīgu sakritību kārtā uz filmēšanu Stabu ielas jeb “Stūra mājas” ēkā ieradies Ģigas labs paziņa Mārtiņš, kurš, dzirdēdams par meklējumiem, ieteicis vietu Engurē.

“Māja pati mūs atrada,” par savdabīgo “kosmosa likumu” jokojot stāsta Ģiga.

Koka veranda un brokastis pļavā

Engures mājai bijusi autentiska koka apbūve un no ārpuses arī - skaista un izteiksmīga veranda. Saglabājušies Padomju Latvijas laikā likti logi ar nedaudz ieliektu, viļņotu stiklu. Tas ir bijis svarīgi tuvplāna ainām, kur Rubenis un Vitolds vēro laukā notiekošās partizānu sarunas.

Iekštelpas bija gana plašas, lai pa tām brīvi pārvietotos un radītu tik nepieciešamo kustību. Taču ar to viss nebeidzās. Grūti ir klājies arī ar loģistiku un pašas filmēšanas grupas un aktieru vajadzībām. Māja atradusies nekurienes vidū, ar grūti piebraucamu ceļu, turpina sēriju izpildproducente Kristīne Āboliņa.

Ainas filmēja saspringtā laikā, piedaloties daudziem aktieriem, kuriem bija jānodrošina ēdināšana. Gan brokastis, gan pusdienas veda no Mērsraga tieši uz pļavu, bet blakus esošajā tukšajā šķūnī novietoja krēslus un galdus, kas visas filmēšanas laikā “ceļoja līdzi”. Tur arī filmēšanas komanda varēja atpūsties uz izbaudīt atvesto maltīti.

Kā atzīst Ģiga un Āboliņa, filmēšanas grafiks ir bijis dinamisks, tomēr vienmēr izdevies atrast “asprātīgus” risinājumus jebkurai praktiskai situācijai, kāda radusies, lai nodrošinātu filmēšanas komandas vajadzības.

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti