Valmierieši 1929. gadā celto māju Diakonāta ielā 6 pazīst kā pilsētas pasta un telegrāfa ēku. Tagad cilvēki zem varenajām griestu velvēm skaistās ēkas pirmajā stāvā nenāk sūtīt telegrammas, bet gan garšīgi pamieloties.
Pulksten sešos pagājušās sestdienas vakarā viesi no galdiņiem cēlās, telpas stūrī paliekot sēžam tikai romantiskam pārītim. Toties otrā stāva zālē visas 110 vietas bija aizņemtas. Uz skatuves kāpa dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls.
"Saprotiet vienu – jūs jau neatnācās klausīties mani, jūs atnācāt klausīties katrs sevi. Es varu būt tikai ierosa jums, bet es gribu, lai pamostas jūsu dvēsele, lai jūsu sirds atceras savu nozīmību. Es arī ļoti priecājos, ka te ir daudz vīriešu, jo parasti man koncertos ir tik daudz sieviešu, ka liekas, ka pansionāts ieradies," sacīja Atāls.
Atāls publikai ir elks, var jokot provokatīvi. Ar aizturētu elpu, aplausiem un smiekliem ļaudis reaģēja arī uz viņa dziesmām. Tovakar dziesminieks muzicēja kopā ar Zani Bērziņu
Satikts vēl pirms koncerta, Valdis Atāls stāstīja, ka šis viņam jau ir otrais koncerts "Akustikā". Viņš cenšas saglabāt savu individualitāti, ir ļoti izvēlīgs uzstāšanās vietu ziņā, un, piemēram, Cēsīs, kur dzīvo, koncertēt nemēdz.
"Šeit nāk nevis atrādīties lielai publikai, šeit nākt notikties. Nāk baudīt ne tikai ēdienu, bet arī intimitāti kultūrā, dziesmā. Man šeit ļoti patīk, jo neesmu estrādes dziedātājs, esmu bards, jūtos tā kā savā pirmsākumā, kā virtuvē pie laba konjaka. Tā ir mana publika, tā, kas dzied līdz," sacīja Atāls.
Ielūgti arī Valmieras Drāmas teātra dziedošie aktieri, kas ar Valda Atāla un Leonarda Koena izrādē "Koens. Atāls. Kurtuve" pirms gada iesildīja pagaidu mājvietu bijušajā katlumājā "Kurtuve". Septiņdesmitajos gados būvētā siltumcentrāle, ko arhitektu birojs "Sudraba arhitektūra" teātra remonta laikā pārvērta omulīgā norišu vietā, atrodas aiz parka – rokas stiepiena attālumā no "Akustikas". Restorāns uztur arī "Kurtuves" bufeti.
Kā "Akustika" īsā laikā iekaroja vietu valmieriešu sirdīs, un cik viegli vai grūti bijis tikt "Michelin" ceļveža "garajā sarakstā"? Stāsta ēstuves saimnieks Uģis Bormanis.
Uģis Bormanis: Jau no gadiem 20 strādāju viesmīlības nozarē dažādās vietās.
Latvijas Radio: Valmierā?
Nē, Valmierā man nav absolūti nekādas saknes. Šeit mūs saveda kopā mūsu kolēģis un partneris, kas ir arī Līgatnes "Zeit" kompleksa saimnieks, kuram arī pieder šī ēka. Tās dēļ arī visi nonācām šeit. Tas bija trakākais laiks viesmīlības industrijai, pirmais kovida vilnis, kad viss bija slēgts un nevarēja apkalpot cilvēkus, restorāni bija vēruši savas durvis ciet. Filozofējām, ko mēs šeit varētu iesākt kopīgi.
Man pirms tam bija mazs restorāniņš Rīgā, Bruņinieku ielā 63. Pirms tam esmu strādājis "Vīna studijā" un mazu brītiņu pirms kovida pandēmijas uz "Tallink" kuģa pastrādāju par bārmeni, atsvaidzināju iemaņas.
Bormanis ar pavāriem Artūru Taškānu un Raivo Ločmeli, kuriem abiem ir pieredze "Michelin" restorānos ārzemēs, Valmieras pasta un telegrāfa ēkā iepūta dzīvību. Tā bija skumusi tukša veselus desmit gadus.
Latvijas Radio: Ideja par kultūrtelpu bija no sākta gala vai tas pamazām kaut kā pagriezās?
Uģis Bormanis: Tas tā pagriezās. Jo, kad mēs atvērāmies 2021. gada 1. jūlijā, viesus jau iekšā nevarēja uzņemt. Pašvaldība mums ļoti nāca pretī un piedāvāja slēgt veselu ielas posmu, te kādreiz bija apļveida kustība, dabūjām savā pārvaldībā mazu posmu no tā. Uz vasaru bija plānotas tikai 20–30 sēdvietas, beigās izauga uz 120 vietām. Tas bija jūlijs, un atkal izaicinājums, protams, ka visi studenti jau ir sen atraduši savas darbavietas, bet mums vajadzēja komplektēt veselu virtuves sastāvu. Mums vēl ritēja pēdējie remontdarbi.
Nosaukums "Akustika" neesot izvēlēts muzikālo plānu dēļ, doma bijusi filozofiska. "Restorāna apmeklējums nekad nebeidzas, izejot pa durvīm, tev vienmēr ir kādas emocijas par piedzīvoto, par baudīto un par atmosfēru. Runā ar citiem par šo vietu kādu laiciņu, tas atbalsojas," sacīja Bormanis.
Jau pirmajā vasarā viņi aizsāka epidemioloģiski drošus āra koncertus uz terases. Interese bija tik liela, ka ziemā tie pārcēlās iekštelpās.
Uģis Bormanis: Bet cilvēkiem ir stereotips – ja kāds dzied, tad mēs neēdam.
Latvijas Radio: Respekts!
Respekts ir, visu cieņu tam. Bet servisa ziņā ārkārtīgi sarežģīti plānot kustību. Tu nekad nezini, kad mākslinieks beidz. Dzima ideja, ka otrā stāvā vajag uztaisīt savu kultūrtelpu.
Plašās, skaistās telpas "Akustikai" pavēra iespējas izveidot gan laba līmeņa restorānu, gan arī kultūras pasākumu norišu vietu, kur notiek pat nelielas teātra izrādes. Šī zāle noder arī svinībām un korporatīvajiem pasākumiem, to dēļ nav jāaizver restorāns.
Koncertu organizēšanā "Akustika" sadarbojas ar Līgatnes "Zeit", abās vietās uzstājas laba līmeņa profesionāļi.
"Mēs esam ieguvuši ļoti plašu mūziķu loku, mēģinām nodrošināt visiem māksliniekiem vismaz četrus koncertus gadā – divus "Zeit" un divus "Akustikā". Ir bijuši gadījumi, ka jārīko papildkoncerti, jo pēkšņi mākslinieks ir Vidzemē ārkārtīgi iecienīts," stāstīja Bormanis.
Tā noticis ar Gundara Āboliņa un Andreja Osokina uzstāšanos – pavasarī būs vēl viens koncerts. "Tas ir brīnišķīgi, ka cilvēkiem tas patīk, mēs nodrošinām viņiem plašu vakara programmu. Tev nav jāmeklē, kur pēc pasākuma paēst vakariņas, tu esi nodrošināts ar foršu paēšanu, muzikālu baudījumu," saka "Akustikas" saimnieks.
Tuvākajos plānos – Žoržs Siksna, Ieva Akuratere, Kārlis Kazāks, Vestards Šimkus, Ainars Virga un Tomass Kleins.
Sarkanā "Michelin" plāksnīte reģionos ir tikai sešiem restorāniem: līdzās "Akustikai" arī "Kest" un "H.E. Vanadziņam" Cēsīs, "Zoltneram" Tērvetē, "Pavāru mājai" Līgatnē un "MO" Liepājā.
Par šo atzinību saimnieks Bormanis saka – ar darbu nopelnīta. "Akustikas" šī brīža šefpavāre ir tepat izaugusi, tā ir valmieriete Dita Repina. Firmas ēdiens jau no paša sākuma gan esot liellopu antrekota steiks, ko piegādā Matīšu uzņēmums "Bauņu bullītis".
