Henrieta Verhoustinska: Sveicinu studijā divus alternatīvās, atļaušos tā teikt, kultūrvides pārstāvjus – Vagonu zāles kuratoru un vadītāju Jāni Jansonu, un laikmetīgās mākslas galerijas "Look" vadītāju Raivi Alksni. Kā dzirdējāt, nupat teicu, ka jūs abi pārstāvat alternatīvo kultūrvidi – vai jūs piekrītat šim apzīmējumam?
Jānis Jansons: Nu, es pilnīgi, pilnīgi piekrītu.
Raivis Alksnis: Varbūt tajā formā, kā mēs strādājam un pastāvam, mēs esam alternatīvi – meklējam alternatīvus risinājumus, kā izdzīvot un pastāvēt. Tas, ko mēs piedāvājam – tā ir laikmetīgā māksla, māksla, kura tagad, mūsdienās, ir aktuāla.
Savā galerijā tu dod iespēju vēl mazpazīstamiem laikmetīgās mākslas māksliniekiem, savukārt pie tevis, Jāni, Vagonu zālē uzstājas dažādi ļoti interesanti mūziķi gan no ārzemēm, gan tepat no Latvijas. Tie tomēr nav kaut kādi meinstrīma mākslinieki.
Jānis Jansons: Jā un nē. Atkarīgs no auditorijas. Piemēram, cilvēki, kas nāk klausīties "Dzeltenos pastniekus", sevi nesauktu par alternatīviem. Bet tie, kas ir gados jaunāki, noteikti ar visām četrām teiks – "jā, mēs esam alternatīvi!".
Raivis Alksnis: Laikam jau var piekrist. Ļoti daudzi akadēmijas studenti, mākslinieki ar vēl neizveidotu vārdu savas pirmās personālizstādes veido pie mums.
Līdz ar to mēs noteikti esam tāda kā pirmā bāze, pirmā pieredze, kuru viņi gūst šajā varbūt ne tik drošajā, ne gluži izprotamajā vidē, kurā viņiem nāksies dzīvot visu savu mūžu.
Kā notiek šādu jaunu kultūrlokāciju atrašana? Vai jūs ejat garām kādai vietai un domājat "Hei! Te varētu kaut kas notikt!", vai gluži otrādi – ir ideja, un vieta tiek piemeklēta pēc tam.
Jānis Jansons: Mēs taisām ļoti daudz dažādus koncertus un kaut kādā brīdī sapratām, ka – bāc! – negribas visu laiku vienu un to pašu vietu, gribas kaut ko pamainīt. Starta punkts bija grupa "Tesa", viņiem arī ļoti patīk nestandarts, vecās rūpnīcas, baznīcas, tā tālāk.
Ar to mēs sākām – viņu albuma atklāšanu vecajā Latvijas Televīzijas ēkā Āgenskalnā. Zinājām, ka ir tāda vieta, sākām meklēt īpašniekus. Tas bija pirmais starta solis savas telpas meklēšanā. Un tad jau: pa draugam, pa draugam, pa vārdam, pa vārdam – tadā! – vesels rūpnieciskais kvartāls, kuru sāk apdzīvot visādi radoši personāži.
Solīti pa solītim – mēs neesam vēl pilnīgi gatavi, daudz ko remontējam un taisām. Es domāju, ka viss foršākais vēl tikai priekšā.
Kā tas notika ar galeriju "Look"?
Raivis Alksnis: Viss sākās ar ideju dibināt galeriju. Kolēģis jau bija noskatījis nupat atbrīvojušās telpas, bet galerijas koncepts, struktūra un pilna programma ar izstādēm vēl nemaz nebija izstrādāta. Radās jautājums – vai mēs ejam skatīties tās telpas un ņemam vai gaidām nākamās. Mēs laimējām loterijā – dabūjām izcilas telpas ar stāstu. Šīs telpas agrāk bija vārtrūme, kas nu no ļoti bezpersoniskas starptelpas, kuru neviens ne ar ko neasociē, atskaitot tās tranzīta funkciju, ir pārtapusi par mākslas vēstneša telpu.
Kas ir tuvākās aktualitātes galerijā "Look"?
Raivis Alksnis: No 12. janvāra mēs atklāsim tekstila studentu izstādi, kurā būs skatāmi arī vienas jau labi zināmas Latvijas tekstilmākslinieces darbi.
Vēlējāmies akcentēt šo tagad globāli aktuālo formātu – mediju tekstilmāksla, – kura Latvijā bieži vien netiek izstādīta.
Šķiet, ka pēdējā tekstilmākslas biennāle pacēla šo žanru nebijušos augstumos.
Raivis Alksnis: Noteikti. Tieši tāpēc pie mums būs redzami daudzi no biennālē izstādīto mākslinieču darbiem.
Ko mēs varam tuvākajā laikā sagaidīt Vagonu zālē?
Jānis Jansons: 18. februārī Jozefs van Visems (Jozef Van Wissem), pasaulē ļoti zināms lautas spēlētājs, tuvos draugos ar Džimu Džārmušu, ar kuru kopā ir arī saspēlējies. Februārī pie mums uzstāsies arī kamerkoris "DeCoro" un Uģis Prauliņš – datums gan vēl nav zināms. Martā gaidāmi vieni ļoti lieli vācu metālisti, lieli un slaveni.
Zinu, ka Vagonu zālē notiek arī izstādes. Vai būs kāda arī tuvākajā laikā?
Jānis Jansons: Lēnām liekas kopā.
Jāni, vasaras sezonā tu esi arī koncertu kurators galerijā "Noass". "Noass" vairāk asociējas ar vizuālās mākslas telpu. Tātad koncerti un vizuālā māksla ļoti labi iet roku rokā!
Jānis Jansons: Tam visam ir viens ļoti liels pluss, ko mēs paši esam pamanījuši, ka cilvēki, nākot uz koncertu, pie reizes ir patīkami pārsteigti, ieraugot vizuālos darbus. "Wow, tā ir tā Vija Vētra, par kuru visi runā!" Ir arī otrādi – cilvēki, kuri atnāk uz izstādi piepeši atklāj, ka te ir arī koncertvieta.
Vai galerijā "Look" nav doma kādreiz sarīkot kādu koncertu vai performanci?
Raivis Alksnis: Cauri gadiem pie mums ir bijušas vairākas performances – māksliniece ir dzīvojusi četras dienas galerijā, uz vietas radījusi mākslas darbus, kas pēc tam tikuši eksponēti galerijā. Ir bijuši džeza koncerti, ungāru tautas dejas… Pat šajā mazajā telpā ar ierobežoto apmeklētāju skaitu esam ļoti daudz eksperimentējuši.
Cik ilgi jūsu telpas jau darbojas, kādas jubilejas gaidāmas?
Raivis Alksnis: Šā gada maijā mums būs pieci gadi.
Jānis Jansons: Vagonu zālei ir gadiņš, savukārt "Noasam" aizgājušajā gadā apritēja apaļi divdesmit pieci.
Vai pa šo laiku jūs esat sapratuši to, kā nevajag vadīt kultūrvietu?
Raivis Alksnis: Jāsaprot, ka tu vari paļauties tikai uz sevi. Ja no sākuma likās, ka varēsim paļauties uz lielāku sabiedrības vai valsts atbalstu, tad…
gadu gaitā ir sanācis tā, ka mēs esam vairāk nevis galeristi, galeriju vadītāji, bet gan mecenāti. Sviestiņam un maizītei nopelnīt ir diezgan grūti.
Jānis Jansons: Ir forši, ja ir laba komanda, labi kolēģi, bet ir jānovērtē arī viņu fiziskās un mentālās kapacitātes un robežas. Var daudz strādāt un piedzīvot daudz koncertu, bet visai komandai noteikti ir jāļauj arī atpūsties.
Paldies par sarunu!
