Kas notiek ar Covid-19 sertifikātu viltošanu un energoresursu cenu kāpumu?

Guntis Bojārs (LTV), Āris Kasparāns (NVD), Juris Staļģevics (VP), Edijs Šaicāns (EM), Guntars Baļčūns ("Latvenergo"), Aigars Kalvītis ("Latvijas Gāze"), Kaspars Osis, Edvards Smiltēns (LRA), aicināti piedalīties arī Veselības inspekcijas pārstāvji un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs

Jānis Domburs 1.decembris, trešdiena 21:15

Rinkēvičs, Golubeva un pētnieks Rostoks par Lukašenko motīviem, organizējot migrācijas krīzi

“Attiecību saasinājums bija praktiski neizbēgams,” atbildot uz jautājumu, vai no pašreizējās krīzes uz Baltkrievijas–Polijas robežas, kas Eiropas Savienībā (ES) tiek vērtēta kā hibrīdkarš, bija iespējams izvairīties, trešdien, 24. novembrī raidījumā “Kas notiek Latvijā?” uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība). Viņš Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīma inspirēto migrācijas krīzi raksturo kā reakciju uz faktu, ka ES neatzīst pērnā gada augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā arī ievieš arvien plašākas ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju.

“Pirmkārt tas tomēr ir racionāls aprēķins – mēģināt piespiest ES mīkstināt ekonomiskās sankcijas,” sprieda Rinkēvičs, piebilstot, ka sākotnēji ES sankcijas vērsusi pret atsevišķiem Lukašenko režīmam lojāliem indivīdiem, taču tagad tās vērstas pret reālo ekonomiku.

Atbildot uz žurnālista Jāņa Dombura repliku par to, vai šāda notikumu gaita neliecina par to, ka “ēzelis Minskā” tomēr ir kāds rafinētāks zvērs vai cilvēks, ārlietu ministrs uzsvēra, ka slēgtajā valdības sēdē izskanējušajā frāzē neviens konkrēts cilvēks vārdā nav nosaukts. “Ēzeļu Minskā ir daudz,” teica Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs atzina – patlaban ir grūti atbildēt uz jautājumu, vai par pašreizējo migrācijas krīzi atbildīgs ir tikai Lukašenko. “Šobrīd tomēr tā darba versija, kas ir lielā mērā diskutēta un akceptēta daudzās Eiropas galvaspilsētās, arī Rīgā, ir, ka primārais šo notikumu organizētājs ir Aleksandrs Lukašenko. Protams, ka dažāda veida specdienestu sadarbība un saikne ar Krieviju ir ļoti cieša,” sacīja Rinkēvičs.

Rinkēviča vērtējumam par Lukašenko motīviem diskusijā “Kas notiek ar migrantiem, hibrīdkaru un drošību: starp Baltkrieviju, Krieviju, Eiropu un NATO?” lielā mērā piekrita iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai"/"Par!"). “Noteikti Lukašenko ir mēģinājis un turpina mēģināt piespiest ES akceptēt to, ka viņš ir Baltkrievijas prezidents, ko mēs principā nepieņemam,” teica ministre.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktora pienākumu izpildītājs Toms Rostoks, jautāts, vai Irākas un citu Tuvo Austrumu valstu izcelsmes migrantu pieplūdumam, ar kuru Baltijas valstis Latvija un Lietuva sāka saskarties šā gada vasarā, bija iespējams savlaicīgāk sagatavoties, vērtēja, ka prognozēt šādu notikumu attīstību tomēr bijis diezgan sarežģīti.

“Mēs šobrīd domājam, ka situācija ir slikta, bet faktiski viņa var kļūt vēl daudz sliktāka, ka viņam neizdosies panākt, ka sankcijas tiek atceltas,” prognozēja Rostoks. Viņaprāt, sankciju atcelšana un atzīšana par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu ir Lukašenko darbību ārpolitiskais mērķis. Savukārt Baltkrievijas iedzīvotājiem šādi – ar migrantu pulkiem uz robežas – ir iespējams parādīt, ka “ārpusē patiešām ir ienaidnieki”.

“Ja uz robežas notiek tādas lietas kā šobrīd, tad ir vienkāršāk attaisnot represijas,” uzsvēra Rostoks.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt