Vizuālais tēls priekšvēlēšanu laikā ir svarīgs, jo, kā saka Zenne, liela daļa cilvēku izvēli izdara, balstoties uz partiju reklāmām. Viņš atzīst, ka ne vienmēr tas nostrādā, piemēram, Aināra Šlesera viena no pēdējām politiskajām kampaņām izgāzās, lai gan tur bija ieguldīti lieli līdzekļi. "Man gribētos domāt, ka tas varētu notikt arī šoreiz," sacīja Zenne, bilstot, ka reklāmās daudz izmantoti melnbalti attēli, sarkanā krāsa, kas rada drūmu iespaidu. "Nu diezgan briesmīga sajūta ir." Viņaprāt, lielākā daļa partiju reklāmas kampaņas palaidušas pašplūsmā. "Šogad es teiktu, kā tāda īsti konstruēta komunikācija laikam ir tikai [''Apvienotā saraksta'' līderim Uldim] Pīlēnam."
"Man šķiet, ka ir tāda paviršība iezagusies tajā visā. Viens iemels ir vēlme spēlēt pēc interneta principiem, ka mēs paši visu varam," taču politiķu aktierspēle, pēc Zennes domām, ir švaka. Runājot par konstruētu reklāmu, Zenne skaidroja, ka tā ir tāda, kurā ir pārdomātas detaļas – kas notiks, kā cilvēki stāvēs, kā viņi izskatīsies, kādas krāsas izmantos un tā tālāk. "Tādā ziņā Pīlēns ir konstruēts: viņš ir paņēmis dzelteno krāsu, kas ir vēl divām partijām, viņš viņu ir paņēmis pozitīvās proporcijās. Otrkārt, viņa poza ir pavisam citāda nekā citiem, viņš mums nāk pretī, viņš ir balti tērpts, baltais bruņinieks, kompozīcija ir skaidra."
Politologs Juris Rozenvalds pievēršanos vizuālajam nodēvēja par estētisko antipolitiku. "Kad tas verbālais elements, tā pārliecināšana aiziet otrajā plānā, svarīgi, kā izskatās." Zenne sacīja, ka vēlētājiem, vērtējot reklāmas, ir svarīgi "nepavilkties uz to, kas tur [reklāmās] ir rakstīts, tāpēc ka patiesībā visi cenšas nepateikt neko, ļoti baidās pateikt kaut ko tādu, ar ko viņu sitīs pēc tam. Kas tad tur ir pateikts? Nekas jau tur nav pateikts, ja mēs skatamies uz ielas: "Es būšu izlēmīgs premjers!"."
Kā panākt to, lai cilvēkus reklāmā redzamā seja pievelk? Zenne sacīja, ka cilvēki pamatā meklē kaut ko sev atpazīstamu. Tad ir svarīga arī perspektīva, vai kandidāts no reklāmas plakātiem uz vēlētāju skatās no augšas vai tieši pretī. "Ja mēs skatāmies no apakšas, tad mums, visticamāk, ir darīšana ar kādu, kas ir augstāks, kas uz mums skatās ar pārākuma sajūtu. Mūsu premjers skatās no augšas un nerunā," kā piemēru minēja Zenne, sakot, ka savukārt Pīlēna poza liecina par gatavību uz sarunu, lai gan arī šai reklāmā ir jūtama aizbildnieciska sajūta.
Protams, zemapziņā cilvēkus vairāk piesaista skaisti, simetriski veidoti cilvēki. Taču bieži vien no svara ir arī harisma. Piemēram, bijušais britu premjers Boriss Džonsons ar savu nekārtīgo matu ērkuli nav diez ko fotogēnisks, bet viņam piemīt harisma. "Tās mums lielai daļai pietrūkst," sacīja Zenne.
