Dzīvnieku draugi ir savākuši vairāk nekā 10 000 parakstu, lai Saeima pieņemtu likumu par lūšu medību aizliegšanu. Kamēr deputāti domā, sabiedrībā virmo kaislības. Mednieki uzskata, ka lēmums aizliegt lūšu medības būs kļūda, kuru drīz nāksies labot, savukārt dzīvnieku draugi uzsver, ka lūsis ir aizsargājams dzīvnieks gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē.
Tikmēr teju simboliski dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" pēc sarežģītas operācijas ārstē lūsi un lūdz ziedotājus palīdzēt. Tomēr ziedotājiem var rasties jautājums – mēs ziedojam naudu, bet pēc tam lūsi palaidīs mežā, kur to nošaus mednieki?
Mednieks Aigars Remess norādīja, ka jebkurš savvaļas dzīvnieks, kurš kaut īsu brīdi pavadījis cilvēku aprūpē, tiem tuvosies arī turpmāk.
"Jebkurš savvaļas dzīvnieks, ja viņš ir dabūjis no cilvēka rokas ēdienu, ieraugot cilvēku, zina, ka tur to var dabūt. [..] Viņš tuvosies arī turpmāk," pastāstīja mednieks. Tieši tas noticis viņa medību mājā ar kādu ziņkārīgu meža cūku.
Vienīgais risinājums, pēc mednieka domām, šādam dzīvniekam ir zoodārzs. Tam gan nepiekrīt lūša glābēji, kuri uzskata, ka glābšanas mērķis ir dzīvnieku laist atpakaļ dabā.
Patversmē pastāstīja, ka lūsis sāk atkopties un pat sāk kāpelēt pa kokiem.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš uzsvēra, ka galvenais ir nodrošināt lūsim dabīgu barību. Lūša gadījumā tā būtu dzīvs medījums, jo dabā tas ēd tikai to, ko pats ir noķēris.
"Dabā galvenais lūša medījums ir stirna. Ja tie ir kādi mājdzīvnieki – truši, vistas, tad viņam var izveidoties pieradums baroties šādi. Un tad viņš par tādu problēmdzīvnieku var kļūt. Viss ir atkarīgs no turēšanas apstākļiem, lai viņam nezūd medību instinkti. Tā kā tas ir pieaudzis dzīvnieks, tad ļoti iespējams, ka viņam saglabāsies savvaļas dzīves iemaņas. Droši vien labāk viņu atbrīvot pēc izārstēšanas, ja nebrīves periods nav pārāk ilgs," skaidroja Jānis Ozoliņš.
Šobrīd dzīvnieku patversmē lūsim medīt neviens neļauj, tam tiek dota svaiga truša un vistas gaļa.
Patversmē gan uzsvēra, ka savvaļā spēj izdzīvot un pusdienas sev sagādāt pat mājas kaķis, tāpēc to varēs arī izglābtais lūsis.
Bet par ētiku jautājumā, kad vieni dzīvnieku glābj, bet citi pēc tam nošauj, lūšu pētnieks Jānis Ozoliņš skaidroja, ka tāda diemžēl esot dzīve.
Arī mednieki ētisku dilemmu neredz, norādot, ka kontrolētas medības dzīvnieku populāciju tikai padara labāku.
Savukārt dzīvnieku draugi cerot, ka lūsim izdosies atveseļoties, atgriezties mežā un nesatikt nevienu mednieku.
