Līdzšinējie pētījumi apliecina, ka koronavīrusa Covid-19 aizsākumi meklējami dzīvnieku pasaulē. Tomēr šobrīd galvenais šī vīrusa pārnēsātājs ir cilvēks. Pētnieki no Makmāsteras Universitātes Kanādā satraucas, ka pēc gadiem, kad tā izplatība cilvēku vidū būs mazināta, pastāv risks, ka kāds neapzināts vīrusa avots turpinās mitināties kaut kur dabā – savvaļas dzīvnieku vidū.
Pētnieki arī bažījas, ka teorētiski pastāv iespēja, ka vīruss, izplatoties savvaļas dzīvnieku vidū, varētu apdraudēt vakcīnu efektivitāti vai vīrusa patogēnu padarīt infekciozāku vai pat nāvējošāku cilvēkam.
Līdzšinējie pētnieku atklājumi pierādījuši, ka Covid-19 var inficēt mājdzīvniekus un nebrīvē turētus zvērus – kaķus, suņus, ūdeles, pat pumas, gorillas un tīģerus zoodārzos. Turklāt uzliesmojumi ūdeļu audzētavās ir pierādījums tam, ka inficētie dzīvnieki var nodot vīrusu atpakaļ cilvēkiem.
Vīrusa uzliesmojumus mājdzīvnieku un lauksaimniecības zvēru vidū gan ir iespējams kontrolēt, inficētos zvēru izolējot, vakcinējot vai likvidējot. Vīrusa izplatību savvaļas dzīvnieku vidū būtu daudz grūtāk kontrolēt. Satraukumam ir pamats, jo Jūtā, ASV, 2020. gada 1. oktobrī savvaļā notvēra pirmo savvaļas ūdeli, kam konstatēja Covid-19 saslimšanu.
Līdz šim tas ir vienīgais šāds precedents, bet pētnieki cer, ka šis gadījums nav tikai aisberga redzamā daļa.
Pandēmijas sākumā, protams, vislielāko uzmanību piesaistīja sikspārņi, un pētniekiem bija bažas, ka vīruss varētu izplatīties uz jaunām sikspārņu populācijām. Tomēr līdzšinējie rādītāji liecina, ka satraukumam nav pamata. Izpētot 46 sikspārņu sugu šūnas, atklājās, ka lielākā daļa no tiem vīrusu nepārnēsā. Tomēr dažas sugas, piemēram, augļēdājsikspārņi (Rousettus aegyptiacus) vīrusu var pārnest uz citiem sikspārņiem. 1400 sikspārņu sugas gan vēl nav pagūts izpētīt, kas nozīmē, ka īstie pārsteigumi vēl varētu būt priekšā. Cilvēki un sikspārņi gan reti nonāk savstarpējā kontaktā, tādēļ iespēja, ka cilvēks varētu izplatīt vīrusu uz savvaļas sikspārņu kolonijām, ir maz ticama.
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija ir apkopojusi informāciju par līdz šim ziņotajiem gadījumiem, kad Covid-19 atklāts kādai dzīvnieku sugai. Kopumā 2021. gada 15. februārī bija saņemti 458 ziņojumi no visas pasaules. Eiropā visbiežāk vīruss konstatēts ūdelēm – atrasti 317 slimi šīs sugas pārstāvji. Tikmēr abos Amerikas kontinentos kopumā konstatēti 40 ar Covid-19 slimi kaķi un 32 suņi. Eiropā saslimušo mājdzīvnieku skaits ir krietni mazāks – līdz šim vīruss atklāts 16 kaķiem un tikai diviem suņiem.
Arī Latvijā janvāra beigās pētniekiem izdevās atklāt pirmo un līdz šim vienīgo gadījumu, kad ar vīrusu SARS-CoV-2 bija saslimis kaķis. Šobrīd dzīvnieks ir atveseļojies un kopā ar saimniekiem dzīvo Igaunijā. Kaķi bieži vien klaiņo ārpus mājsaimniecības, tādēļ svarīgi laikus atklāt saslimšanas gadījumus, lai dzīvnieks nepagūtu pārnest slimību uz kādu savvaļā mītošu radību.
