Četrus gadus vecais Augusts, kā jau daudzi suņi, svarā sāka pieņemties pēc kastrācijas. Klīnikā atklājās - Augustiņš ir pamatīgi un pat bīstami aptaukojies.
Saimniece Laura atzīst – suņa apetītei nekādu ierobežojumu īsti nav bijis.
“Man nebija tādu zināšanu, ka, piemēram, sunim nevar sieru dot, mēs paši ēdām, šad tad iedevām viņam arī sieru, un daudzas lietas uzturā viņam bija papildus barībai, vēl subprodukti, kas, izrādās, bija nepareizi, un tas viņam arī to lieko svaru veidoja,” stāstīja Laura.
Šobrīd Augustiņš ievēro stingru diētu – pieturas pie konkrētas barības un ēd tikai dozētas porcijas. Nekādu subproduktu un našķu no cilvēku galda!
Bet kā iespējams noteikt, vai suns ir aptaukojies?
To vērtē pēc dzīvnieka kondīcijas skalas, kur viens līdz trīs ir samazināts svars, četri līdz pieci ir ideāls svars, seši līdz septiņi ir liekais svars, bet astoņi līdz deviņi jau ir bīstama aptaukošanās.
Veterinārārste Anete Kalniņa skaidroja, ka, vērtējot dzīvnieka kondīciju, “ir jāskatās, vai mēs redzam, ka vēderiņš iet uz augšu. Ja mēs paskatāmies uz viņu no augšas, mēs redzam vidukli un vai mēs viegli varam iztaustīt ribas. Ribām nav jābūt redzamām pa gabalu, bet viņām ir jābūt viegli sajūtamām”.
Vairumā gadījumu pie mīluļa liekā svara vainojami ēdināšanas paradumi – jo īpaši dažādi našķi. Daudz retāk svars pieaug hormonālo saslimšanu dēļ.
“Protams, ka dzīvniekiem pēc kastrācijas šī tendence uz lieko svaru ir lielāka, bet es vienmēr saku saimniekiem, ka suns un kaķis ledusskapi neatver, barību sev neieber, viņi apēd tik, cik mēs viņiem iedodam,” atgādināja veterinārārste.
Aptaukošanās dēļ cieš viss organisms – tas ir bīstami gan sirdij, gan locītavām, gan iekšējiem orgāniem. Turklāt liekais svars veicina arī lielāku cukura diabēta risku.
Bieži aptaukošanos novēro kaķiem, kas dzīvo tikai iekštelpās, – viņiem nav iespējas iziet medībās un izpaust savu dabisko uzvedību ārā.
Tādēļ saimniekam jāmēģina atmodināt kaķa mednieka instinktus arī telpās – nodrošinot vietas, kur kāpelēt, mantiņas, kuras dzenāt, un izmantojot interaktīvās rotaļlietas, kur dzīvniekam jāpieliek zināma piepūle, lai viņš pie ēdiena varētu tikt.
“Protams, kaķis, kurš visu laiku ir pieradis pie pilnas bļodas, sākumā var šo mantu ignorēt un gaidīt, kur tad ir, un šeit tad ir arī saimniekiem liels uzdevums nesalūzt, nogaidīt, dot dzīvniekam iespēju saprast, ka tur tiešām tas ēdiens ir, parādīt viņam, nevis padoties uzreiz un iebērt atkal bļodiņā ēdienu,” skaidroja Anete.
Ziemas periodā arī mīluļiem samazinās aktivitātes svaigā gaisā. Ja barošanas paradumi jaunajam režīmam netiek pielāgoti, suns var sākt uzņemt pārāk daudz kaloriju attiecībā pret fizisko slodzi. Tas attiecas ne tikai uz dzīvoklī, bet arī plašā teritorijā dzīvojošiem suņiem.
Vismaz stunda, pusotra stunda dienā sunim būtu jāpavada kustoties
Taču ko darīt, ja aptaukošanās jau notikusi?
Veterinārārsts kopā ar saimnieku sastādīs diētas plānu un izlems, kāda barošana sunim būs visefektīvākā.
“Svars ir jāzaudē lēnām, svaru nedrīkst zaudēt ātri, nedrīkst būt tā, ka, teiksim, atnāk suns, kurš ir uzbarojies pa 10 kilogramiem, saimnieks tiek nobārts, sabārts, ka tā nedrīkst, un viss, viņi abi sāk skriet, neēst, - tas noteikti nodarīs vēl lielāku kaitējumu,” brīdināja Anete.
“Ar visu ir jāsāk pamazām, un ideāli ir, ja dzīvnieks nezaudē vairāk kā piecus procentus no sava svara mēnesī,” norādīja veterinārārste.
Jo īpaši svarīgi tas ir kaķiem – nepareiza tievēšana var beigties traģiski.
“Ja viņš sāks strauji šķelt savus organismā esošos taukus, viņam veidosies nopietnas aknu problēmas, jo viņa organisms šai tauku šķelšanai nav piemērots, un veidojas tāda saslimšana, ko sauc par aknu lipidozi, un tā var būt ļoti bīstama,” brīdināja ārste.
Ja suns pieradis diedelēt, saimnieks var šmaukties, kā našķi dodot viņam parasto barību no dienas porcijas normas – jo sunim vairāk par pašu gardumu rūp komunikācija ar saimnieku. Vēl viena labā “šmaukšanās” ir dārzeņi.
