Kineziologs jeb kustību ārsts Visvaldis Bebrišs ārstē kustības miesā, garā, domās un emocijās. Viņš uzskata, ka cilvēka organisms ir zemeslode, kurā nepārtraukti kaut kas kustas, darbojas un veidojas no jauna. Kustības ir daktera špikeris - tās par cilvēku pasaka visu, ja tikai prot tās pareizi nolasīt. Lai gan Bebrišs sevi sauc par cilvēku dakteri, viņš uzskata, ka spēj noteikt arī kaķa vai suņa problēmas, tikai paskatoties uz viņa saimnieku. Pie daktera devās Maija un Sabīne kopā ar saviem mīluļiem.
"Es jums uzreiz pateikšu - neesmu suņu dakteris. Esmu cilvēku dakteris. Es tā godīgi pateikšu, ko zina visa pasaule, ka suns ir tas pats, kas cilvēks - ja jums kaut kur plecs sāp, tad sunim arī, ja jums kaut kas ar zarnu traktu nav kārtībā, arī viņam nav," raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta kustību ārsts Visvaldis Bebrišs.
Ārsts pieskaras saimniecei un spēj noteikt saimnieka un dzīvnieka veselības problēmas. Ārsts ar pavisam vienkāršu paņēmienu ir gatavs parādīt, ka uzskatāmā veidā var redzēt saikni ar suni un viņa saimnieku.
Maija nemaz neslēpj, ka ir pārsteigta. Jo sāpes ārsta norādītajās vietās patiešām iepriekš ir izjutusi.
"Jūs ar viņu bučojaties? Es esmu objektīvs dakteris, varbūt domāsiet, ka esmu skarbs. Bet lieta ir tāda, ka sunītim nav roku un kāju. Viņam, lai noslaucītu dibentiņu, ir mēlīte. Jūs iedomājaties, ka viņš tikko noslaucījis dibentiņu un pēc kādas pusstundas bučojieties. Lieta jau ir tāda, ka tur pilns ar mikrobiem, pilns ar visādiem parazītiem, tie visi iet zarnu traktā gan viņam, gan jums," stāsta ārsts Bebrišs.
Dakteris vērsās pie otriem viesiem - Sabīnes un Kalvadosa. Ārsts Bebrišs parādīja to, ka Sabīnei un viņas mīlulim abiem esot viena problēma - abiem pieskārās muguras daļā un abi noraustījās. Bebrišs uzsver, ka šādos gadījumos ir jāārstē abi, jo pretējā gadījumā tas būtu kā kartupeļu bēršana caurā maisā. Ja nopietnas veselības problēmas atklātas dzīvniekam, veselību būtu ieteicams pārbaudīt arī saimniekam, jo šī saikne ir abpusēja.
Kustību ārsts dodas arī uz dzīvnieku patversmi. "Šis kaķis ir labs, bet nobijās no manas rokas - tātad kādreiz ir sists. Šis mīļais kaķītis, es viņu paglaudu, viņš ir foršs. To var ņemt," stāsta ārsts Bebrišs.
Ārsta simpātijas visai ātri iekaro sniegbaltā skaistule kaķenīte Amanda ar amputētu ausi. Visticamāk, ka viņu uz patversmi atveda pašas saimnieki, kuri uzskatīja par nevajadzīgu ārstēt deviņus gadus veco kaķenīti. Jāteic, ka pārdzīvotais kaķenītei nav mazinājis mīlestību pret cilvēkiem un viņa būs lielisks mīlulis ikvienā ģimenē.
Bebrišs gan uzsver, ka diemžēl šeit viss redzamais liecina tikai par vienu - par sabiedrības slimo morāli.
"Cilvēki nav izaudzināti, nezina ko nozīmē paņemt dzīvnieku; paņem - un izmet. Patversmēs notiek fantastiski labs darbs," uzsver Bebrišs.
Viņš domā, ka mūsdienās daudzi dzīvniekus uzskata par bezmaksas psihoterapijas kursa aizvietotājiem, taču tas ir aplami. Savas problēmas var atrisināt tikai pats cilvēks. Dzīvniekiem ir vajadzīga mīlestība.
