Abu Meri sacīja, ka nākamnedēļ tikšanās laikā aicinās slimnīcu vadītājus ievērot Valsts valodas likumu. Ministrs pauda, ka ārstiem slimnīcās, īpaši par darba lietām, ir jārunā latviešu valodā. "Citā valodā var runāt individuāli vai privāti, ne publiski," norādīja ministrs.
Abu Meri pauda viedokli, ka gadījumā, ja pacients uzstāj uz sarunu ar ārstu svešvalodā, kuru ārsts nesaprot, jo pacients neprot latviešu valodu, pacientam līdzi ir jāņem tulks vai cilvēks, kurš spēs ārsta sacīto iztulkot.
Vienlaikus ministrs, kurš pats arī ir ārsts, atzina, ka arī viņš ar senioriem, kuri tiešām neprot latviešu valodu, ir runājis svešvalodā, tomēr sociālajos tīklos lasāmais par slimnīcas personāla sarunām svešvalodā un jaunajiem ārstiem, kuri to nesaprot, ir cits jautājums, un šāda situācija nav pieņemama.
Abu Meri norādīja, ka tikšanās laikā ar slimnīcu vadītājiem plāno pārrunāt iespējamos risinājumus. "Bet personālam jāsaprot, ka jāciena valsts valoda," pauda ministrs.
KONTEKSTS:
Arvien vairāk jauno ārstu vēlas runāt par tiesībām darba vidē sazināties valsts valodā. Liela daļa jauno speciālistu, kas dzimuši pēc neatkarības atgūšanas, ne vien nerunā krieviski, bet pat nesaprot. Taču pēc studijām daļa nonāk ārstniecības iestādēs, kur saziņa ar kolēģiem mēdz notikt krieviski. Viņi aicina apzināties, ka tas rada riskus pacientiem.
Jauno ārstu asociācija skaidro, ka paaudzes mainās, un arvien vairāk ir tādu ārstu, kas nesaprot pacienta krieviski sacīto vai nespēj izstāstīt diagnozi vai ārstēšanas gaitu krieviski. Tāpēc asociācija aicina nozares profesionāļus meklēt risinājumu.
