Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece intervijā Latvijas Radio atzina, ka par agresiju, kas vērsta pret mediķiem, stāsta gan ārsti, gan ārstu palīgi, gan māsas. Nesen skaļāk izskanējis jautājums par jaunajiem ārstiem, kuri agresiju piedzīvo krievu valodas nezināšanas dēļ.
Taču pret mediķiem vērstā agresija nav tikai saistībā ar valodu, un tikai neliela daļa no vardarbības gadījumiem bija saistīta ar pacientiem, kuriem ir veselības problēmas, ar ko varētu izskaidrot viņu rīcību.
Ģimenes ārstu asociācijas biedru aptaujā 80% ir atzinuši, ka savā praksē ir piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem. No tiem 85% ir saņēmuši mutiskus draudus, 23% - rakstiskus draudus, fizisku vardarbību ir piedzīvojuši 6% aptaujāto, bet 63% piedzīvojuši emocionālo vardarbību. Un tikai 24% no šiem vardarbības gadījumiem pacientiem ir bijušas organiskas vai psihiskas saslimšanas, kuras varētu izskaidrot šādu rīcību.
Jauno ārstu asociācijas aptaujā no 268 respondentiem 15% norādīja, ka ir saskārušies ar fizisku vardarbību savās darba vietās no pacientu vai to radinieku puses.
"Arī mūsu kolēģi ģimenes ārsti ir vērsušies pat policijā. Bet [problēma nerisinās] nevis tāpēc, ka policija negribētu vai nevarēt, bet īsti likumdošana nav sakārtota. Mēs gribētu sakārtot vairākus likumdošanas aktus, lai tiek paredzēts, ka ārstniecības personām un neatliekamās medicīnas palīdzības darbiniekiem, kuri piedalās ārstniecības procesā, ir aizsardzība," sacīja Aizsilniece.
Viņa norādīja, ka būtu nepieciešamas izmaiņas gan Krimināllikumā, gan Ārstniecības likumā.
"Krimināllikumā ir 269. pants, kas ir par uzbrukumu varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai. Mēs domājam, ka šo Krimināllikumu varētu papildināt arī ar ārstniecības personām vai personām, kas strādā medicīnā un piedalās ārstniecības procesā," sacīja Aizilniece.
Savukārt Ārstniecības likuma 47. pants nosaka, ka ārstniecības persona palīdzību drīkst atteikt tikai tad, ja tiek apdraudēta mediķa dzīvība vai ja viņam pašam ir ļoti lielas veselības problēmas. "Bet nav regulējuma, kas varētu pasargāt no agresīviem un vardarbīgiem pacientiem," piebilda Aizsilniece.
Viņa arī norādīja, ka ģimenes ārstam, ja ir bijusi šāda saskarsme ar pacientu, pat nav tiesības atteikties no šī pacienta. Ja ģimenes ārsts atsakās no kāda pacienta, tad pie viņa ierodas Veselības inspekcijas pārbaude par to, kāpēc viņš atsakās no pacienta, zināja stāstīt Ārstu biedrības prezidente.
